20.oktobrī Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji - LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš, valdes locekļi Jānis Vētra, Gunta Ancāne, Gaida Krūmiņa un LĀB žurnāla "Latvijas Ārsts" galvenā redaktore Kamena Kaidaka - bija draudzīgā un lietišķā vizītē pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa. Organizācija, kas pārstāv vairāku tūkstošu profesionāļu intereses, vienmēr ir aktīvi paudusi savus uzskatus par nozares attīstību.
Arī sarunā ar prezidentu LĀB pārstāvji norādīja uz tām samilzušajām problēmām, kuras ignorēt vairs nevar - nerēķināšanās ar nozarē strādājošo viedokli jautājumos, kas skar nozares attīstību; profesionāļu aizbraukšana no valsts, ko veicina gan zemais atalgojums, gan neskaidrība par savu vietu darba tirgū; iespēja nodrošināt kvalitatīvu jauno ārstu izglītošanas bāzi, nodrošinot universitātes klīniku statusu ne vien uz papīra, bet arī dzīvē.
Veselības aprūpes sistēma, ar kuru nākas saskarties kādā savas dzīves posmā ikvienam iedzīvotājam, sastāv no organizācijām, cilvēkiem un darbībām, kuru galvenais mērķis būtu veicināt, saglabāt un atjaunot veselību. Diemžēl līdz šim Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) saskata būtiskus trūkumus un nepilnības visu trīs funkciju realizācijā.
Daudzējādā ziņā tas saistīts ar nepietiekami novērtēto nozares lomu valsts ekonomiskajā izaugsmē un tai uzspiesto nerentablas un neperspektīvas nozares zīmogu. Arī partiju programmatiskie dokumenti neliecina par attieksmes maiņu pret nozari un tajā veicamajiem darbiem.
LĀB uzskata, ka harmoniska nozares attīstība nav iespējama bez nozares finansēšanas sistēmas izstrādes, kas būtu dzīvotspējīga un netiktu nepārtraukti mainīta atkarībā no viena vai otra politiskā spēka ieskatiem. Laba veselības sistēma nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus visiem iedzīvotājiem, kad un kur tie ir vajadzīgi. Precīza pakalpojumu konfigurācija valstīs ir atšķirīga, bet visos gadījumos ir nepieciešams stabils finansēšanas mehānisms; labi apmācīts un atbilstoši apmaksāts darbaspēks; labi uzturētas iekārtas un loģistika, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstniecību, kā arī ticama informācija, uz kuru balstīt lēmumus par nozares politiku.
Nozares finansējumam jābūt atbilstošam ES dalībvalstu vidējiem rādītājiem. Jānovērtē tie riski, kas draud nozarei, ja turpināsies masveida kvalificētu darbinieku aizplūšana zemā atalgojuma un darba vides nesakārtotības dēļ. Valsts atbildība par savu iedzīvotāju veselību saglabājas, un valstij ir jāsaglabā sistēma, kurā visi posmi - finansējums, cilvēkresursi, pakalpojumu sniegšana - ir pieejami un ilgtermiņā prognozējami. Nav pieļaujama monopolstāvokļa veidošanās nevienā no veselības aprūpes sektoriem.
Kā primāri veicamos uzdevumus LĀB redz:
- nepieciešamību mainīt normatīvos aktus medicīnas aprūpes finansējuma un organizācijas jautājumos;
- saglabāt Ārstniecības likumā noteikto ārsta profesionālās darbības regulējumu, kas nosaka, ka ārsts savu darbu veic vienīgi pacienta interesēs. Lētums nav kritērijs, kas piemērojams terapijas kvalitātes vērtējumam, jo tā ir ārsta atbildība sava pacienta priekšā.
- nepieļaut monopolstāvokļa veidošanos nozarē kopumā vai atsevišķos tās segmentos;
- akcentēt sabiedrības veselības un epidemioloģijas jautājumus, jo tie nav tikai šauri veselības aprūpes jomas, bet valsts ekonomiskas izaugsmes un ilglaicīgas politikas jautājumi;
- iestāties par universitātes slimnīcām, jo tās ir vienīgā iespēja valstī saglabāt plašu jauno nozares darbinieku sagatavošanas bāzi un nodrošināt arī zinātnes attīstību.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka veselības aprūpes nozares vadības līdzšinējā politikā bijuši arī nepamatoti lēmumi, kas pašlaik izpaužas kā sekas nepārdomātām investīcijām iekārtās un būvēs, atstājot novārtā medicīnas personāla atalgojuma jautājumus.
Valsts prezidents aicināja LĀB būt aktīvai nozares interešu paudējai un sadarbībā ar jauno nozares ministru aizstāvēt savas intereses, vienlaikus paužot savu viedokli arī Valsts prezidentam, lai kopīgi panāktu labāko risinājumu gan pacientiem, gan nozarei.