Tehnisko palīglīdzekļu situācija kritiska; Labklājības ministrija gatavo ziņojumu valdībai

Situācija tehnisko palīglīdzekļu jomā vērtējama kā ārkārtēja, sarunā ar Neatkarīgo atzīst Labklājības ministrijas (LM) speciālisti. Lai arī valsts apņēmusies nodrošināt cilvēkiem tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, protēzes, ratiņkrēslus, ortopēdiskos apavus, to nav iespējams izdarīt saprātīgos termiņos – cilvēkiem jāgaida gadiem. Par kritisko situāciju šajā jomā LM gatavo ziņojumu valdībai.

LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš teic, ka steidzamības rinda tagad darbojas kā parastā, bet parastā – buksē. LM secina, ka situācija ir katastrofāla pēdējos pāris gadus, nu nolemts rakstīt ziņojumu valdībai. «Dzīvojam tikai ar nelielām piešpricēm avārijas situācijā,» saka A. Dūdiņš. Ar piešprici viņš domā Saeimas lēmumus piešķirt papildu finansējumu tehniskajiem palīglīdzekļiem, lai vismaz nedaudz pavirzītu rindu uz priekšu jeb samazinātu rindā gaidošo skaitu. Tomēr summas, kuras piešķirtas pie iepriekš budžetā paredzētā finansējuma, nav lielas un rinda nesamazinās.

2008. gadā, kad tehniskajiem palīglīdzekļiem atvēlētais finansējums bijis 3,4 miljoni latu, rinda nokritās līdz 2600 cilvēkiem (iepriekš tajā bija 7000 cilvēku), tagad jau ir pāri 10 000 (!). Šogad kopumā ar Saeimas papildus piešķirtajiem līdzekļiem finansējums sasniedzis 1,7 miljonus latu, nākamajam gadam plānoti tikai 1,1 miljons latu. «Mēs nevaram nākamgad paredzēt vairāk, nekā bijis šā gada bāzes finansējumā,» saka A. Dūdiņš. Kāda ir izeja no avārijas situācijas? Viens ir ziņojums valdībai, taču cerību, ka papildu nauda atradīsies, nav. Otrkārt, iespējams meklēt palīdzību Saeimā, kā tas darīts līdz šim, taču zināms, ka būtiski mainījies Saeimas sastāvs, viss atkarīgs, kā deputāti raudzīsies uz sistēmu kopumā. «Mēs lūgsim politisku atbalstu,» uzsver ierēdnis. Trešais variants, bet to LM nevēlētos pieļaut, noteikt kādas pacientu kategorijas, kurām netiktu nodrošināti palīglīdzekļi no valsts naudas. «Tas nebūtu godīgi, jo tā jau tika izdarīts [krūts protēzes tika nolemts dot tikai trūcīgām sievietēm], tagad mainām noteikumus,» teic A. Dūdiņš.

Uz iespējām reformēt pašu sistēmu un tā atrast papildu naudu A. Dūdiņš raugās rezervēti, tomēr dažas idejas ir, piemēram, noteikt, ja cilvēks trīs mēnešus neatnāk pakaļ palīglīdzeklim, kad viņam pienākusi rinda, to neturēt, bet atdot citam (pašlaik jāgaida pusgads). Izrādās, nereti ir arī šādi gadījumi. Iepriekš runāts arī par iepirkumu sistēmas maiņu, lai varētu pa tiešo tehniskos palīglīdzekļus iepirkt no ražotājiem bez starpniekiem. Speciālists atzīst: tas pagaidām nav atrisināts jautājums.

Svarīgākais