Ekonomiskā situācija pamudina sievietes veikt abortu, nevis dzemdēt. Diemžēl naudas trūkums atklājis arī citu problēmu – sievietes mirst no dzemdību komplikācijām, jo grūtniecības laikā nav apmeklējušas ārstu.
«Materiālie apsvērumi ir visbiežākais iemesls, kāpēc sievietes izlemj veikt abortu,» saka Grūtniecības krīzes centra vadītāja Judīte Briede-Jureviča. «Palīdzam arī materiāli, sadarbojamies ar nevalstiskajām organizācijām. Sievietes baidās – ja jau pat nevar sagādāt bērnam pūriņu, tad kā varēs uzturēt viņu vēlāk?» viņa stāsta. Pavirši vērtējot statistikas datus, situācija Latvijā šķiet iepriecinoša, jo abortu skaits kopš 2004. gada samazinās. J. Briede-Jureviča gan norāda, ka «nav jau to grūtnieču» un no valsts joprojām izbrauc ļoti daudz iedzīvotāju, tostarp sievietes.
Aizvadītajās brīvdienās notika 9. starpkonfesionālā konference par dzīvības svētumu un neaizskaramību. Jau pagājušajā gadā šādā konferencē tika uzsvērta nepieciešamība pirms aborta noteikti veikt ultrasonogrāfiju, lai sieviete ieklausītos bērna sirdspukstos un ārsts viņai izskaidrotu, kas notiek viņas ķermenī.
Tā būtu abortu profilakse, uzskata abortu pretinieki. Taču tad ir vajadzīgas izmaiņas Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, par kurām iepriekšējā Saeima nenobalsoja. Kustības Luterāņi dzīvībai vadītāja Gunta Irbe Neatkarīgajai saka – iecere par līdz šim strīdīgi vērtētajām izmaiņām likumā nav aizmirsta un kristīgās konfesijas turpinās tās virzīt Saeimā. Tikko kā parlamentā ievēlētā deputāte Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība) solīja, ka Saeimā tiks izveidota Demogrāfijas komisija, un aicināja kristīgās konfesijas iesniegt priekšlikumus, kurus būtu nepieciešams izskatīt.
G. Irbe norāda, ka konferences mērķis nav piedāvāt konkrētu palīdzību sievietēm, bet gan saprast, kas ir īstais mērķis. Proti, apzināties dzīvības vērtību, jo konkrētu palīdzību Latvijas sievietēm jau sniedz vairākas organizācijas un centri.
J. Briede-Jureviča informē, ka uz Grūtniecības krīzes centru pēc padoma nāk sievietes, kuras tikko palikušas stāvoklī. Tad kopā tiek izrunāti ne tikai iemesli, kāpēc topošā māmiņa vēlas veikt abortu, bet arī perspektīvas, kas notiks, ja mazais piedzims, un kas – ja grūtniecību pārtrauks. Sievietes meklē palīdzību arī pēc aborta – arī tad, ja bijis spontānais aborts vai bērniņš miris pāragri. Grūtniecei krīzes situācijās palīdz arī misijas Pakāpieni nodaļa Dzīvība.
Sievietei pēc aborta jārēķinās ne tikai ar veselības komplikācijām, bet arī emocionālo traumu, kura var ilgt gadu desmitiem. «Arī vīrietim mēdz būt pēcaborta depresija, ja sieviete šādu lēmumu ir pieņēmusi vienpersoniski, vīrieti neinformējot, bet viņš ir gribējis bērnu,» norāda J. Briede-Jureviča.
Kristīgā baznīca aizstāv viedokli par cilvēka tiesībām dzīvot jau no ieņemšanas brīža, tādējādi sakot nē abortiem, bet jo īpaši katoliskā baznīca noraida kontraceptīvo līdzekļu izmantošanu ģimenes plānošanā, jo tie jebkurā gadījumā ir abortīvi pret nedzimušo bērnu. J. Briede-Jureviča atzīst, ka šādu nostāju neatbalsta, jo uzskata, ka atbildīgāk tomēr ir izvē
lēties kontracepciju, nevis taisīt abortu. Viņa arī atgādina, ka Latvijas sabiedrībā ļoti maz runā par vīrieša atbildību. «Mūsu sabiedrībā sieviete ir nevis kā vērtīgs trauks, bet kā miskaste. Mums ir bezatbildīgi vīrieši, kas pamet sievieti [grūtnieci], un augstākais, ko viņi var izdarīt, – apmaksāt abortu. Tāpēc sievietes uzskata, ka lēmums par abortu ir tikai viņas lēmums,» ar nožēlu konstatē J. Briede-Jureviča.
Diemžēl par savdabīgu attieksmi pret dzīvību valstiskā mērogā liecina arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas virsmāsas Olitas Lases teiktais. Latvijā nav likuma, kurā būtu formulēts, kad bērns uzskatāms par priekšlaikus dzimušu un kādu medicīnisko palīdzību viņš ir tiesīgs saņemt. Šādi standarti ir noteikti, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, bet Latvijā mediķi vadās pēc Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem, starpkonfesionālajā konferencē informēja O. Lase. Acīmredzot tāpēc, ka trūkst likumā ierakstītu nosacījumu, lauku slimnīcās priekšlaikus dzimušos paši mediķi nereti uzskata par nāvei nolemtiem un, kā stāstīja virsmāsa, noliek plauktā nomirt, nevis glābj.
Statistikas dati liecina, ka pasaulē seši līdz 12 procenti bērnu piedzimst priekšlaikus. Latvijā šādu bērnu 2006. gadā bija 1147, 2007. gadā – 1300 un 2008. gadā – 1152.
***
ABORTU SKAITS
- No 1991. līdz 2009. gadam reģistrēto mākslīgo abortu skaits Latvijā bija 377 100.
- 2009. gadā Latvijā tika reģistrēti 12 435 aborti, no kuriem 8881 bija mākslīgais aborts. Tas nozīmē, ka katru stundu tika veikts viens aborts. Uz 1000 dzīvi dzimušajiem bija 410 aborti.
- 2010. gadā Latvijā reģistrēti kopumā 10 820 aborti, no kuriem 7443 bijuši mākslīgie. Uz 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem pērn veikti 389 mākslīgie aborti. Vislielākais mākslīgo abortu skaits bijis sievietēm vecumā no 20 līdz 24 gadiem – 1801.
- Seši mākslīgie aborti pērn veikti arī meitenēm, kuras bijušas jaunākas par 14 gadiem.
Avots: Veselības ekonomikas centrs, izdevums Luterāņu katehisms par abortu un dzīvību