«Līdz šāgada maijam es biju absolūti vesels cilvēks, līdz nokļuvu slimnīcā ar vēdera problēmām un slimnīcas gastroenteroloģijas nodaļā atklājās, ka man ir kolorektālais vēzis, turklāt ceturtajā stadijā ar metastāzēm aknās,» stāsta 53 gadus vecais Andrejs (vārds mainīts).
Latvijā gandrīz 40 procentos gadījumu vēzis tiek atklāts novēloti – trešajā vai ceturtajā stadijā. Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem pieaug visā pasaulē, taču attīstītajās pasaules valstīs mirstība samazinās, bet Latvijā tā palielinās. Par šādu tendenci ļoti satraukti ir onkoloģijas speciālisti.
«Atšķirībā no Rietumeiropas, kur ceturtajā stadijā atklāj maksimums 10 procentu vēža gadījumu, mums tā ir vismaz trešdaļa, tāpēc nereti sastopamies ar jautājumiem: kas jums tur notiek, vai pacienti kaut kur tiek slepus turēti?» ar nožēlu atzīst P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne.
Tikai nogurums
«Man par diagnozi, protams, bija šoks. Bija vajadzīgs psiholoģisks atbalsts, jo es nekam tādam nebiju gatavs. Man iepriekš nekas nesāpēja, nebija vajadzības īpaši vērsties pie ārsta,» stāsta Andrejs, kuram pēc operācijas pašlaik ir nozīmēta ķīmijterapija. «Domāju, ko darīt, kur skriet – testamentu rakstīt vai meklēt labāku vietu mežā.» Kad vīrietis, kā viņš pats saka, savācies, sācis lasīt materiālus par savu slimību, bijis gatavs dialogam ar ārstiem. Audzējs Andrejam tika izoperēts, un pēc tam bija nepieciešams sākt standarta ķīmijterapiju ar trīs medikamentiem. «Ārsti Austrumu slimnīcā man teica, ka ir pieejams tikai viens no medikamentiem, kā arī nevar mani uzņemt programmā, taču ieteica vērsties Stradiņa slimnīcā, kur notiek klīnisks pētījums, izmēģinot inovatīvu ārstēšanu,» stāsta Andrejs (daktere G. Purkalne sarunā ar Neatkarīgo pēcāk nedaudz pacientu palabo, ka, visticamāk, standarta ārstēšanu pacientam būtu nodrošinājusi gan viena, gan otra slimnīca, to apmaksā valsts, un problēmu ar šo medikamentu nodrošināšanu neesot, cita lieta ir klīnisks pētījums, kurā programma tiešām Austrumu slimnīcā bija jau pilna).
Andrejs stāsta, ka viņš piekritis piedalīties pētījumā, jo bez maksas saņem gan standarta ķīmijterapiju, gan inovatīvo ārstēšanu ar jaunu medikamentu. Tieši šodien viņš iet uz kārtējo ārstēšanās kursu un izsaka cerību, ka viss būs kārtībā. «Protams, ja nebūtu šā pētījuma, es jaunākās paaudzes medikamentu nesaņemtu,» saka pacients.
Piedalās pētījumā
Man nebija nekādu sūdzību – tā ir Andreja atbilde uz jautājumu, kā varēja gadīties, ka viņam vēzi atklāj
4. stadijā. «Es izgāju profilaktisku pārbaudi pirms pāris gadiem, spiediens normāls, sirds strādā, nevarēju iedomāties, ka man citas problēmas,» atklāj pacients. Valsts apmaksā profilaktiskās pārbaudes kolorektālā (taisnās zarnas) vēža diagnostikai, taču Andrejs nekad uz tādām nav ticis nosūtīts un ir pārliecināts, ka veselam cilvēkam nemaz par to nevajadzētu domāt. «Vienīgā sūdzība man bija – nogurums, bet to es izskaidroju ar stresu darbā, ziniet, krīze un darbs celtniecībā, tie bija smagi gadi,» atzīst Andrejs. Tagad gan viņš draugiem saka: lai laba veselība, nevis lai veicas biznesā.
«Ja mēs ielaista vēža gadījumos skatāmies retrospektīvi, vienmēr varam atrast laiku, vietu, kur varbūt varēja darīt citādi, un vēzis tiktu atklāts laikus,» skaidro daktere G. Purkalne, tomēr vēža daba joprojām nav izpētīta līdz galam, lai pateiktu simtprocentīgi, kāpēc pilnīgi vesels cilvēks saslimst un vai pēc operācijas un ārstēšanas nebūs recidīva.
Pērn 20,7% gadījumu – jau 4., pēdējā stadijā. Satraukumu rada dati, ka 26% gadījumu vēzim nav noteikta stadija – tie ir pacienti, kuri atnāk ļoti, ļoti novēloti.
Kāpēc tik vēlu?
G. Purkalne raksturo pacientu attieksmi pret veselības jautājumiem attīstītajās valstīs un Latvijā, ar ko būtībā arī var izskaidrot bailes iet pārbaudīties: «Tur bērniem no mazotnes liek domāt par veselību, skolā to stāsta, tāpēc, ja viņiem ir uzaicinājums veikt pārbaudes, viņi saprot, ka tas ir cilvēka labā, ka vajag pārbaudīties, kamēr esi vesels. Viņi nebaidās par to, kas būs tālāk, ja atklās slimību. Viņi izlasa par ārstēšanās iespējām un, galvenais, tic tam, ka būs nodrošināta atbilstoša aprūpe, arī ja nevarēs vēzi izārstēt. Diemžēl to nevar teikt par Latviju, un te nav pacientu vaina.» Baidoties no visa tā, kas notiks, cilvēki palīdzību meklē pēdējā brīdī. Diemžēl te daktere met akmeni arī ģimenes ārstu lauciņā, jo «nereti pacienti pēc smagas, ilgas ārstēšanas atgriežas mājās, bet viņiem netiek nodrošināta adekvāta aprūpe», proti, nav ārstēšanas un aprūpes pēctecības. Arī primārā diagnostika ir novēlota. Piemēram, tādu audzēju kā Andrejam varētu konstatēt fibrokolonoskopijā, tā ir efektīva, taču dārga izmeklēšanas metode, un valsts to neapmaksā. Valsts apmaksā skrīninga testu, lai noteiktu slēpta asins piejaukumu fēcēs, jo zarnu vēzis jau tā agrīnās stadijās nereti izraisa niecīgu asiņošanu zarnu sieniņā, tomēr, kā uzsver daktere
G. Purkalne, šī skrīninga metode nav pilnīga, jo var neuzrādīt audzēju. «Latvijā, protams, vēža pacientu ārstēšanu ierobežo zāļu kompensācijas sistēma – sarakstā ir iekļauti tikai trīs inovatīvi medikamenti, kurus var izmantot tikai noteiktu audzēju ārstēšanā, savukārt individuāla kompensācija tiek piešķirta tikai ierobežotam pacientu skaitam,» saka ārste. «Tas nozīmē, ka retas lokalizācijas vēža pacienti, kuriem nav alternatīvu, paliek bez ārstēšanas, bieži ir atteikumi, nepamatoti, neatbilstoši starptautiskiem kritērijiem.» Viņasprāt, ir jāmaina visa šī sistēma.
***
UZZIŅAI
Vēzis 2010. gadā pirmreizēji diagnosticēts 10 600 pacientiem
Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pa vecuma grupām 2010. gadā
0–19 gadiem 66
20–39 390
40–59 2516
60+ 2875
70+ 4753