Latvija ražo medmāsas Eiropai
Eiropas Sociālais fonds (ESF) sācis finansēšanas kampaņu Latvijas medicīnas māsu apmācībai. Ar vienu roku sniedzot atbalstu profesionālo prasmju celšanā, ar otru vecā Eiropa aicina māsas pamest savu valsti un doties aprūpēt slimniekus svešumā.
Mūsu medicīnas māsas ir pieprasītas tieši grūtākajos darbos – ar smagi slimiem un ļoti veciem pacientiem, ar kuriem turienes veselības aprūpes darbinieces lāgā negrib nodarboties.
ESF aktivitātei Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana iezīmēti vairāk nekā 16 miljoni latu. Veselības ministrija informē, ka līdz šā gada 16. septembrim iespēju apgūt pamata vai papildu specialitātes izmantojušas 1935 strādājošās māsas. Ņemot vērā lielo interesi, šogad pieteikšanās uz šīm programmām izsludināta atkārtoti. Mācības nodrošina Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Plānots, ka līdz 2013. gada 30. septembrim programma kopumā nodrošinās bezmaksas izglītību 5400 māsām.
Vervētāji darbojas
Vienlaikus ar šīm aktivitātēm turpinās arī medicīnas māsu vervēšana darbam ārzemēs. Tādējādi iznāk, ka Latvijas veselības aprūpē ieguldāmā nauda, iztaisot apli pa dažādām medicīnas birokrātijas institūcijām, aizceļo atpakaļ uz bagāto Eiropu, vēl piedevām konvertēta labi apmācītos veselības aprūpes darbiniekos. Internetā pie ziņas par medicīnas māsu bezmaksas apmācību iespējām atrodami daudzi gana sarkastiski komentāri, kuros uzsvērta šī paradoksālā sakarība. Tablete raksta: «Mācības par brīvu, bet ko tālāk? Vai nu saņemt par darbu nabaga grašus, vai doties uz ārzemēm.»
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis stāsta, ka vervēšanas firmas darbojas ārkārtīgi nekaunīgi. Medicīnas māsas tiek uzrunātas pat no plakātiem sabiedriskā transporta pieturās – šobrīd viņas aicinot strādāt uz Norvēģiju.
«Mums kadrus ņem nost, taču mēs tāpēc arī nevaram pārtraukt mācīt savus cilvēkus. Un Eiropas fondi labprāt apmaksā iespēju iegūt papildu specialitāti,» skaidro P. Apinis: «Zināma daļa [speciālistu] pēc tam tiek arī ātrāk nopirkti, bet pret to mēs nevaram cīnīties.» Algu apmērs šeit un tur atšķiras trīs četras reizes.
Uzticamas statistikas par aizceļojušajām medicīnas māsām nav ne valstij, ne arī profesionālajām arodorganizācijām. Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte skaidro: «Es satieku tās māsas, kas paliek.» Eiropas finansēto apmācību programmu māsu priekšstāve gan neuzskata par bīstamu papildu argumentu aizceļošanai. Drīzāk – par iespēju atgriezties darba apritē tām māsām, kas uz laiku atstājušas savu profesiju. «Aizbraukt no Latvijas medicīnas māsa var arī bez šīs apmācības programmas palīdzības.» Tomēr zīmīgi, ka piešķirtais finansējums arī neuzliek par pienākumu medicīnas māsai kādu noteiktu termiņu pēc izglītības iegūšanas nostrādāt Latvijā. Veselības ministrija skaidro, ka ierobežojums doties strādāt uz ārvalstīm būtu medicīnas māsu diskriminācija – pretrunā brīvas darbaspēka kustības principiem Eiropas Savienībā.
Tur gaida grūtākie darbi
Darbs bagātākā valstī automātiski nebūt nenozīmē dzīves kvalitātes uzlabojumus visās jomās. J. Zālīte skaidro, ka valodas barjeras dēļ medicīnas māsām nākas noslīdēt līdz sanitāres līmenim. Tātad profesionālajā ziņā jāpiedzīvo kritums. P. Apinis uzver, ka arī darbs mūsu cilvēkiem tur jāuzņemas visgrūtākais. Eiropa noveco. Arvien vairāk ir 80 un 90 gadus vecu pacientu, ar kuriem sarežģīti strādāt. Norvēģu un vācu medicīnas māsas to darīt negribot. Tāpēc vietā tiek ņemtas latvietes, kuru diplomi un prasmes labi kotējas. Tas pats notiekot ar ārstiem. «Vācija vien spētu apēst vairāk ārstu, nekā mums Latvijā vispār ir,» spriež Latvijas ārstu līderis. Vervētājiem pievilcīgākais mērķis esot rezidentūras beidzēji. Jaunās medicīnas māsas – 23, 24 gadus vecas sievietes, kam vēl nav izveidotas ģimenes, tātad mazāk personisku iemeslu palikt Latvijā. Diemžēl līdz ar labāku atalgojumu līgumi paredzot arī dzelžainus dzīves un darba apstākļus. Par šo problēmu P. Apinis nesen runājis Eiropas Parlamentā. «Māsai jādzīvo noteiktā mājā, jāstrādā tikai noteikts darbs. Līgums faktiski viņu padara par vergu, un tas ir kaut kas stipri līdzīgs cilvēktirdzniecībai.»
Vervētāji acīmredzot arī apzinās, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai izdara lāča pakalpojumu, slimnīcās tāpēc viņus labāk redz ejam, nevis nākam.
Labas māsas aizbrauc...
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenā māsa Lilita Grinpauka stāsta, ka darba un labākas dzīves piedāvātāji mēdz ierasties laikā, kad administrācijas nav darbā, brīvdienās, un tad visur, kur iespējams, izlīmē savus plakātus. Kaut arī šīs nesaskaņotās reklāmas tiek plēstas nost, rezultāts tām esot. Divas kolēģes aizbraukušas uz Angliju, viena uz Vāciju. Turklāt viena no viņām īsi pirms aizbraukšanas pabeidza izglītošanos. «Labas māsas aizbrauc. Un tas mazā atalgojuma dēļ,» secina L. Grinpauka.
Veselības ministrija uzskata, ka medicīnas personāla aizbraukšana darbā uz ārzemēm tomēr nav izteikta parādība, par ko būtu vērts celt trauksmi. Tie esot vien individuāli gadījumi. Līdz ar to arī māsu bezmaksas izglītošanas projekts neesot traktējams kā darbaspēka ražošana citām valstīm. Projekta mērķis vērsts tieši uz māsu kvalifikācijas pilnveidošanu un konkurētspējas palielināšanu vietējā darba tirgū. Ministrijas viedokļa pārstāvis Oskars Šneiders atzīst, ka projekta īstenotāju rīcībā nav statistikas par to, cik no apmācītajām personām plāno doties strādāt uz ārvalstīm, «tomēr savstarpējā komunikācijā ar apmācāmajiem esam ieguvuši apstiprinājumu tam, ka nav gaidāma būtiska medicīnas darbinieku personāla emigrācija».