Modernas un dārgas neatliekamās uzņemšanas nodaļas izbūve slimnīcā Gaiļezers, bet bezsirdīgs medicīniskais personāls –ir tikai nejēdzīga naudas šķērdēšana, pārliecināta ir 53 gadus vecā pacienta Ivara meita Sanita Rubene, kuras ģimene, pēc viņas domām, saskārusies ar neprofesionālu un nepieļaujamu attieksmi no mediķu puses.
Viņas tēvs, kas ir sirds slimnieks un kuram ievietots sirds stimulators, tikai pēc trīskārtējas nogādāšanas vienā un tajā pašā slimnīcā saņēma palīdzību.
Slimnīcā šis gadījums esot izvērtēts, bet sākotnējā izpēte neliecina, ka mediķi būtu rīkojušies nolaidīgi. Kā vienu no problēmām, kas varētu būt radījusi konfliksituāciju, slimnīcas pārstāvis Normunds Beļskis Neatkarīgajai nosauc saskarsmes trūkumu ar pacientu un viņa tuviniekiem.
Vēlas rīcību
Sanitas Rubenes ģimene atšķirībā no citiem pacientiem izvēlējusies publiski runāt par situāciju, ar ko saskārusies viņas ģimene, tāpēc pat uzrakstījusi atklāto vēstuli gan veselības ministram Jurim Bārzdiņam, gan Rīgas Austrumu slimnīcas, kuras sastāvā ietilpst klīnika Gaiļezers, vadībai. «Mēs vēlamies saņemt skaidru atbildi, kā slimnīca plāno rīkoties, lai ar līdzīgu pazemojumu un izmisumu nesastaptos citi slimnīcas pacienti?» saka S. Rubene. Pagaidām Rubeņu ģimene nav saņēmusi atbildi, lai gan stāsts ir gandrīz neticams, kā mūsdienīgā slimnīcā, kad pacientu ieved ar ātro palīdzību, tikai pēc divām dienām un braukāšanas turp šurp nosaka patieso diagnozi – turklāt citā slimnīcā…
Zaudē samaņu, bet no slimnīcas izraksta
Sanita Rubene stāsta: «21. augusta pēcpusdienā tēvam pēkšņi sākās veselības problēmas. Gandrīz ik pēc desmit minūtēm viņš zaudēja samaņu, bija krampji. Mēs izsaucām ātro palīdzību, kas viņu nogādāja Gaiļezera slimnīcā. Ņemot vērā, ka viņš ir sirds slimnieks un viņam ir veikta operācija, ievietojot sirds stimulatoru, viņa dzīvesbiedre pa to laiku devās pakaļ visiem šo faktu apliecinošiem dokumentiem no Stradiņa slimnīcas, lai ārsti varētu iepazīties ar visu slimības vēsturi. Gaiļezera slimnīcas uzņemšanas nodaļā tēvs tika apskatīts un veselības problēmas netika konstatētas, lai gan viņš turpināja zaudēt samaņu, un izrakstīts.»
Aprunāties ar ārstu, kas pieņēma šo lēmumu, tuviniekiem neizdevās, viņš esot bijis aizņemts. «Tēvs dzīvo Siguldā, tāpēc mēs viņu aizvedām uz Siguldas slimnīcu, kur mediķi šokēti konstatēja, ka tādā stāvoklī pacientu izrakstīt no slimnīcas nedrīkstēja!» turpina Sanita, «un viņš atkal ar ātro palīdzību tika nogādāts Gaiļezerā.»
Gaiļezerā otrreiz izraksta
Dodoties uz Rīgu atkārtoti, Sanita bija sazvanījusi dakteri Andreju Aleksandrovu, kas viņas tēvu bija izrakstījis no slimnīcas. Viņš atbildējis, ka pacients izrakstīts, jo neesot bijušas neatliekamās palīdzības pazīmes. Kad Ivars jau otro reizi tika nogādāts Gaiļezerā, viņš visu nakti pavadīja uzņemšanas boksā un no rīta atkal tika izrakstīts.
«Tikai pateicoties kādai māsiņai, kura no rīta pievērsa uzmanību, ka tēvs ik pa laikam zaudē samaņu, tika izsaukts nākamās maiņas ārsts, kas nolēma viņu nosūtīt uz Biķernieku slimnīcu, kur līdz pat nākamās dienas pulksten 11 atkal neviens mediķis viņam nepievērsa uzmanību,» stāsta Sanita. Tikai pēc tam, kad meitas gandrīz aiz rokas vienu no medicīnas māsām pieveda pie tēva un parādīja, ka vīrietim kļūst arvien sliktāk, tika pasaukta dežurējošā ārste. «Visu laiku mediķiem bija pieejama tēva slimības vēsture, kur minēts fakts par sirds stimulatoru,» uzsver Sanita. Ap diviem dienā, meklējot, kur palikusi dežurējošā ārste, beidzot atnāca māsiņas, iedeva zāles un uzlika skābekļa masku, taču tikai nākamajā dienā (tas ir, divas dienas pēc tam, kad ar ātro palīdzību Ivars tika nogādāts slimnīcā pirmo reizi!) viņam sāka veikt veselības pārbaudes.
Trešo reizi Gaiļezerā
Pārbaužu rezultātā noskaidrojās, ka tā tomēr nav epilepsija, bet gan sirds stimulatora izraisītas lēkmes, turpina Sanita. Tēvs atkal tika nogādāts Gaiļezera slimnīcā, taču šoreiz – reanimācijas nodaļā un nodots aritmologa uzraudzībā, kas ar datora palīdzību noregulēja sirds stimulatoru. «Vai tiešām bija vajadzīgas divas mokpilnas dienas, lai noskaidrotu, kāpēc viņam ir veselības problēmas, turklāt par sirds problēmām mēs visiem teicām un tas ir rakstīts slimības vēsturē?!» jautā Ivara ģimene. Viņi noskaidrojuši, ka ārsts, kas izrakstīja tēvu no slimnīcas, ir rezidents, viņam jāstrādā cita ārsta uzraudzībā – kā gan viņš drīkstēja pieņemt tik nopietnu lēmumu viens pats?
Kļūdu neesot, vēl vērtēs
Konkrētais gadījums jau ir rūpīgi izanalizēts un izvērtēts Gaiļezera vadošo speciālistu un visu klīniku vadītāju un ārstu konferencē, Neatkarīgajai saka slimnīcas pārstāvis N. Beļskis.
Stacionāra vadība jau devusi konkrētus norādījumus un pieņēmusi organizatoriskus lēmumus, lai līdz minimumam samazinātu riskus, kas varētu skart pacientu intereses. Sākotnējā informācija, sanāksmē izvērtējot šo gadījumu, neliecina par pieņemtiem kļūdainiem lēmumiem vai paviršību. «Šis konkrētais gadījums, protams, vēl papildus tiks rūpīgi izmeklēts,» sola N. Beļskis. Viņš vēlas atgādināt, ka slimnīcas Neatliekamās uzņemšanas klīnikā notiek pacientu grupēšana pēc prioritātes un priekšroka ir tiem, kuru stāvoklis prasa akūtu iejaukšanos.