Pēc starptautiska pētījuma datiem par C hepatīta izplatību Centrāleiropā un Austrumeiropā, tieši Latvijā ir visaugstākā saslimstība ar šo slimību, ko sauc arī par "kluso slepkavu". Gandrīz 80 procentos gadījumu infekcija iegūta, intravenozi lietojot narkotikas.
Meklējot atbildes uz jautājumu, kāpēc salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, piemēram, Krieviju vai Rumāniju, tieši Latvijā saslimstība ar C hepatītu iet savu uzvaras gājienu, viena no pētījuma autorēm profesore Sevala Akguna uzsver, ka pētījums vēl nav pabeigts, līdz ar to pilnībā izdarīt secinājumus ir neiespējami, taču viens gan ir skaidrs: Latvija ir viena no tām valstīm, kas bija spējīga piedāvāt kaut cik precīzus datus, kā arī Latvijā izveidota nacionāla mēroga infekcijas izplatības novērošanas sistēma. Tas pētījumā uzsvērts kā valsts panākums.
Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, 170 miljoni pasaules iedzīvotāju jeb 3% ir inficēti ar C hepatīta vīrusu; no inficētajiem apmēram 85% izveidojas hronisks C hepatīts, kas gan noris ļoti lēnām un praktiski bez jebkādiem simptomiem. Savukārt no šiem apmēram 20–30% pacientu attīstās aknu ciroze. Pētījumā uzsvērts, ka Eiropā C hepatīta slimnieku skaits līdz 2015. gadam pieaugs par 13% un sasniegs 6,9 miljonus. Saslimstība ar C hepatītu dažādās Eiropas valstīs variē no 0,9 līdz 33 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, un, kā uzsvērts ziņojuma darba variantā, visaugstākā tā ir Latvijā.
Tomēr, ja skatās procentuāli no iedzīvotāju skaita, vislielākie saslimstības rādītāji ir Rumānijā, kam seko Kazahstāna un Polija. Latvijā šis rādītājs ir apmēram 2%, tas nozīmē, ka apmēram 2% Latvijas iedzīvotāju ir inficēti ar C hepatītu. Šie dati īpaši neatšķiras no tiem, kurus pētījumā ieguva Latvijas Infektoloģijas centrs, – 1,7%.
Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm joprojām ir ārkārtīgi liels ar C hepatītu inficēto skaits, kuri ieguvuši šo vīrusu, intravenozi lietojot narkotikas, tas ir, izmantojot cita cilvēka, kas jau ir inficēts, šļirces. Citās valstīs šie rādītāji ir zem 50%, turpretī Latvijā – gandrīz 80%. 6% ieguvuši vīrusu dzimumattiecībās ar inficētu personu, bet 5% gadījumu māte infekciju nodevusi bērnam dzemdību laikā. Pētījumā sacīts: Latvijā nav neviena gadījuma, kad ar C hepatītu kāds būtu inficējies asins pārliešanas vai orgānu transplantācijas laikā. Taču nav arī datu, vai un cik cilvēku dabūjuši vīrusu ārstniecisko vai kosmētisko manipulāciju laikā.
Pētnieki centušies arī novērtēt C hepatīta profilakses un ārstēšanas izmaksu ekonomisko aspektu. C hepatīta ārstēšanas gada izmaksas vidēji Eiropā ir no 4500 līdz 22 448 eiro, viszemākās – Igaunijā, augstākās – Čehijā un Krievijā. Par Latviju minēts, ka ietaupījumi no savlaicīgas šīs slimības ārstēšanas gadā budžetā papildus dotu vairāk nekā vienu miljonu eiro, bet, ja aprēķinātu arī sociālos ieguvumus, tad ietaupījumi būtu vēl lielāki, jo, kā norāda profesore S. Akguna, visbiežāk ar C hepatītu slimo ekonomiski aktīvi cilvēki vecumā no 30 līdz 44 gadiem. Kopumā savlaicīgi sāktas ārstēšanas izmaksas ir 13–29 reizes zemākas, nekā ja C hepatītu ārstē novēloti.
***
UZZIŅAI
Cik cilvēki Latvijā slimo ar C hepatītu?
• 1,7% jeb 38 442 Latvijas iedzīvotājiem ir C hepatīta vīruss, bet ārstēšana nav nepieciešama
• no tiem 40% jeb 15 376 cilvēkiem ir attīstījies hronisks aktīvs C hepatīts un ir nepieciešama ārstēšana
Avots: LIC