Papildus līdzekļi 6,1 miljoni lati veselības nozarei ir aptuveni viena divdesmitā daļa no vajadzīgā

Šodien, 25.augustā, Veselības ministrijā uz tikšanos bija aicināti 22 daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji, pārstāvji no Latvijas Slimnīcu biedrības un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kā arī Veselības nozares Stratēģiskās padomes, lai pārrunātu situāciju veselības aprūpē un nepieciešamā papildus finansējuma sadali.

Diskutējot par papildus līdzekļu sadali, veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzsvēra, ka viens no galvenajiem risinājumiem, lai pacienti mazāk nokļūtu dārgajā stacionārajā aprūpē, ir ambulatoro dienestu un dienas stacionāru attīstīšana pašās slimnīcās. Arī slimnīcu vadītāji atzina, ka papildus finansējums dienas stacionāru pakalpojumiem ir ļoti nepieciešams, lai palielinātu veselības aprūpes pieejamību un mazinātu pacientu gaidīšanas rindas.

Tikšanās laikā sanāksmju dalībnieki tika iepazīstināti arī ar Veselības ministrijas iniciatīvu valdību informēt par nepiepildītajām vajadzībām veselības aprūpē, kas kopumā nākamajā gadā prasītu papildus 120 miljonus latu, tādējādi nozares valsts finansējumam sastādot 4% no iekšzemes kopprodukta.

Kā norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš: "Apsolītie papildus līdzekļi 6,1 miljona latu apmērā ir aptuveni viena divdesmitā daļa no tā, kas optimāli būtu vajadzīgs veselības nozarei, lai atrisinātu nepiepildītās vajadzības. Nenoliedzami šī summa neatrisinās tās problēmas, kas krājušās gadiem nepietiekamā finansējuma dēļ. Tomēr uzskatu, ka papildus līdzekļi, ja tādi tiek rasti, primāri jānovirza tur, kur pacienti visātrāk sajutīs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanos - ambulatorajā aprūpē. Lai arī sanāksmēs izskanēja dažādi viedokļi, kā būtu jāsadala šie līdzekļi, vairums kolēģu tomēr piekrita tam, ka ierosinātais variants ir labs stimuls, kā straujāk attīstīt dienas stacionāros sniegto palīdzību."

Tomēr lokālo slimnīcu finanšu situācija viennozīmīgi būs jārisina ar papildus līdzekļiem, tādēļ Veselības ministrija kopīgi ar Veselības norēķinu centru šobrīd izskata jautājumus par finansējuma pārdali vēl esošā nozares budžeta ietvaros.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu, par finanšu situāciju veselības aprūpē un nepieciešamo papildus līdzekļu sadali - 2,5 miljonus latu paredzēts novirzīt dienas stacionāros sniedzamās palīdzības apmaksai, 2,3 miljonus latu - kompensējamajiem medikamentiem, 953 tūkstošus latu - vakcinācijas un peritoneālās dialīzes (nieru aizstājējterapijas) programmu nodrošināšanai, savukārt 320 tūkstoši latu - Valsts asinsdonoru centram, lai nodrošinātu asins, asins komponentu sagatavošanu un plazmas preparātu iepirkumu.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais