Finansējuma atšķirības lokālajās un reģionālajās slimnīcās saistītas ar atšķirīgu palīdzības klāstu

Finansējuma apjoma atšķirības lokālajās un reģionālajās slimnīcās ir saistītas ar atšķirīgu sniegtās palīdzības klāstu. Tādēļ pēdējās dienās publiski izskanējušie pārmetumi par it kā negodīgu darba apmaksas kārtību lokālajās un reģionālajās slimnīcās ir nepamatoti un nekorekti, portālam nra.lv norāda Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders.

Veselības ministrija norāda, ka apmaksas nosacījumi veidojušies laika gaitā, slimnīcām precīzi fiksējot darba apjomu katrā no ārstēto diagnožu grupām. Kopējās stacionārā finansējuma atšķirības un formālās viena "vidējā pacienta" ārstēšanās izmaksas, kuras izskan publiskajā telpā, skaidrojamas ar to, ka lokālajās slimnīcās pamatā tiek nodrošināta vienkāršāka un izmaksu ziņā lētāka ķirurģiskā un terapeitiskā palīdzība, kamēr reģionālajās slimnīcās pacientiem iespējams saņemt specifiskāku palīdzību, tai skaitā, asinsvadu ķirurģiju, endoprotezēšanu, mugurkaula ķirurģiju u.c., kas izmaksā ievērojami dārgāk. Jāņem vērā, ka vairākās reģionālajās slimnīcās ir attīstīti specializēti ārstnieciskie pakalpojumi, kam nav izdalītas atsevišķas apmaksas programmas.

Veselības ministrija uzsver, ka šādas atšķirības ir pastāvējušas vienmēr, taču šogad, lai nodrošinātu godīgāku samaksas principu slimnīcām, apmaksas tarifi sadalīti "terapeitiskajos" un "ķirurģiskajos". Tā kā slimnīcu sniegto pakalpojumu klāsts un pacientu sadalījums pa ārstniecības profiliem ir ļoti dažāds, šāds jauninājums ļauj maksāt proporcionāli vairāk tām ārstniecības iestādēm, kur tiek nodrošināta palīdzība pacientiem sarežģītākos gadījumos un vienlaikus veicina vidējā ārstēšanās ilguma samazināšanos. No nākamā gada šādu apmaksas kārtību paredzēts attiecināt arī uz reģionālajām slimnīcām.

Tāpat no šā gada sākuma par vienādu ārstniecības pamata pakalpojumu veikšanu reģionālajām un universitātes slimnīcām apmaksas tarifi ir pielīdzināti izmaksu efektīvāko pakalpojumu sniedzēju izmaksām šo slimnīcu grupā.

Latvijā

Pagājušajā nedēļā uzzinājām, ar ko vainagojušās diskusijas par nodokļu reformu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes augs, taču pieaugs arī neapliekamais minimums un minimālā alga. Izmaiņas skars arī pensiju otro līmeni, bet galīgais lēmums vēl jāpieņem valdībai un Saeimai. “Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots sabiedrības viedoklis par valdības darbu pie nodokļu reformas.

Svarīgākais