Dumpīgajai Kuldīgas slimnīcai neapsola vairāk
Ja Kuldīgas slimnīcai ar finansiāliem žņaugiem liedz sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem, zaudējumi būs ļoti lieli – gan pacientiem un mediķiem, gan novada attīstībai.
Kuldīgas iedzīvotāji ir pilnīgi pārliecināti, ka iespējamos zaudējumus neviens pat nav aplēsis. «Jā, viens ir nauda, ko vēlas ietaupīt, bet pavisam cits – cilvēki Kuldīgas un apkārtējos kaimiņu novados, un pilsētās,» apgalvo Neatkarīgās uzrunātie piketētāji. Tomēr vairāku stundu ilgajā sēdē, kurā par situāciju Kuldīgā un citās lokālajās slimnīcās sprieda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, veselības ministrs Juris Bārzdiņš, Kuldīgas novada un citu pašvaldību vadītāji, Veselības ministrijas (VM) ierēdniecība, risinājums samilzušajai problēmai netika panākts. No vairākkārt uzdotajiem jautājumiem par vienu un to pašu tēmu un saņemtajām atbildēm kļuva skaidrs – katra puse runā savā valodā.
Ar dziesmām, melno humoru un arī skaļiem saucieniem aizvadīta protesta akcija Kuldīgas slimnīcas atbalstam. Skaļāk piketētāji uzgavilēja veselības ministram, kā arī Saeimas deputātiem, kuri kavējās, jo pirms Kuldīgas bija salūzis Saeimas autobuss un uz pilsētas centru deputātus atvizināja Pašvaldības policija.
Uzrunājot piketētājus, mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris sacīja: «Kāpēc Eiropas valstis piešķir lielus naudas līdzekļus veselības aprūpei? Vai tāpēc, ka mīl ārstus un māsiņas? Nē. Tāpēc, ka mīl savu tautu un vēlas, lai tā būtu vesela.»
Katram sava pozīcija, tā varētu vērtēt pēc piketa Saeimas komisijas sēdē dzirdēto. VM taisnojas, kā varēja izveidoties situācija, ka akūto pacientu skaits pēkšņi kļuvis tik mazs un slimnīcām uz pusi jāsamazina finansējums. VM apgalvo, ka pacientu skaits samazinoties, savukārt Kuldīgas slimnīcas dati rāda, ka palielinās (to apliecina arī mediķu arodbiedrības), un šobrīd no atvēlētā valsts finansējuma, ar ko pietiek 2208 pacientu ārstēšanai gadā, jau ārstēti 2499 akūtie pacienti. «Mēs nevaram attīstīt ambulatoros pakalpojumus, ja slimnīcai visu laiku jādotē neatliekamā palīdzība, par ko valsts nesamaksā,» uz veselības ministra argumentu – jāattīsta ambulatorā aprūpe, kas ir izmaksu efektīvāka – atbild Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis.
No VM sniegtajām atbildēm nekļūst skaidrs, kā vispār aprēķina, cik slimnīcām stacionārajai aprūpei piešķirt līdzekļus. VM norāda: naudu nepiešķir par pacientiem, bet uz visu gadu, katru mēnesi slimnīcām novirzot vienu divpadsmito daļu...
Zināms, ka valdība varētu vēl atvēlēt sešus miljonus latu veselības aprūpei un daļu no tā saņemtu slimnīcas stacionārai palīdzībai. Šogad veselības aprūpei ir piešķirta papildu nauda, tomēr tā novirzīta ambulatorai aprūpei. Tajā pašā laikā lokālo slimnīcu stacionāriem līdz ar 1. jūlija grozījumiem finansējums samazināts. Tagad gan ministrs apsola: piešķirot papildu naudu līdz ar budžeta grozījumiem, Kuldīgas slimnīca nesaņems mazāku finansējumu kā pērn. Kuldīgas slimnīca un novada pašvaldība gan iebilst arī pret to, kā tiek piešķirta nauda slimnīcām – viņuprāt, netaisnīgi, jo par tādu pašu pacientu ārstēšanu, piemēram, Liepājā, maksā divreiz lielāku naudu.
Kuldīgas slimnīcas mediķe Valda Lapiņa Neatkarīgajai saka: «Man krīt uz nerviem meli. Jāattīsta ambulatorie pakalpojumi, un tam pietiek naudas. Naudas nepietiek arī tur. Taloni uz izmeklējumiem no valsts nav apmaksāti kopš jūnija. Kvotas šiem izmeklējumiem ir tik niecīgas, ka tikai neliela daļa cilvēku var saņemt šos pakalpojumus. Paši cilvēki nevar par to samaksāt. Nav naudas.» Savukārt medicīnas māsai Nataļjai Gruzdei sirds visvairāk sāp par to, ka nenovērtē mediķu darbu: «Ja slimnīca nesniegtu neatliekamo palīdzību, darbs būtu jāzaudē daudziem mediķiem. Nekas cits neatliktu, kā doties uz ārzemēm!» Slimnīcas veselības aprūpes vadītāja, pediatre Laima Briča jautā: vai kāds ir padomājis, kas notiks ar pacientiem, kuriem Kuldīga ir tuvākā slimnīca, visas pārējās ir 100–120 kilometru attālumā. Pacients no Rendas aprēķinājis, ka līdz Kuldīgai ir 22, bet līdz Ventspilij – tuvu 90 kilometriem, Liepāja – 120, Rīga – 138...