Strauji pieaugusi saslimšana ar dažādām infekcijas slimībām
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta apkopotā informācija par infekcijas slimību izplatību pirmajā pusgadā liecina, ka valstī strauji palielinājies ar dažādām infekcijas slimībām saslimušo cilvēku skaits.
Visintensīvākais saslimstības pieaugums ir novērots ar zarnu infekcijas slimībām, kašķi, seksuāli transmisīvajām infekcijām un legionelozi.
Saslimšana ar vīrusu zarnu infekcijām pieaugusi par 59% - šā gada sešos mēnešos slimojuši 4044 cilvēki, iepriekšējos piecos gados vidēji līdzīgā laika posmā tika fiksēti 2535 gadījumi. Tajā skaitā strauji pieaugusi saslimstība ar rotavīrusu infekciju, par 74% pārsniedzot vidējo radītāju saslimsot.
Kopā ar rotavīrusu enterītu saslimis 1811 cilvēks, pārsvarā slimo mazie bērni. Šā gada sešos mēnešos ar salmonelozi slimojuši 446 cilvēki, jeb par 39% vairāk nekā iepriekšējos gados šajā laika posmā.
Šogad ar kašķi saslimuši jau 640 cilvēku, kas ir par 80% vairāk nekā vidēji, šajā pat periodā, pēdējos piecos gados. Saslimušo skaits ar gonoreju pieaudzis par 24% salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu pirmā pusgada vidējo saslimstību, turklāt - par 44% vairāk nekā pērn. Šogad kopā reģistrēti 212 gonorejas slimnieki. Savukārt hlamidioze konstatēta 690 pacientiem, kas ir par 316% vairāk nekā analoga laika
posmā iepriekšējos piecos gados. Ja līdz 2011.gadam pirmajā pusgadā vidēji tika reģistrēts viens legionelozes gadījums, tad šogad sešu mēnešu laikā saslimuši jau 15 cilvēki.
Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs uzskata: „Noteikti infekcijas slimību gadījumu skaits reāli ir lielāks, jo ne visi saslimušie vēršas pie ārsta, lai noteiktu diagnozi un ārstēšanu. Daudziem tas ir finansiāli problemātiski, it sevišķi laukos. Bet neatklāts un neizārstēts slimnieks ir potenciāls avots tālākai infekcijas izplātīšanai viņu ģimenē, izglītības iestādē un sabiedrībā. Labvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā infekcijas slimības var
izplatīties ļoti ātri uzliesmojumu un epidēmiju veidā, piemērām, kā tas notika 2008.-2009.gadā, kad ar A hepatītu bija saslimuši vairāk nekā 5000 Latvijas izdzīvotāju”.
Ar ērču encefalītu šā gada pirmajā pusgadā saslimuši 45 cilvēki, iepriekšējos piecos gados šajā laika posmā, vidēji slimojuši 42 cilvēki.
J.Perevoščikovs atzīmē, ka ar ērču encefalītu saslimušo vidū ir ļoti maz bērnu, kas izskaidrojams ar to, ka vecāki izmanto valsts piedāvāto iespēju ērču skartajās
(endēmiskajās) teritorijās bez maksas vakcinēt bērnus pret ērču encefalītu.
Salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem iepriekšējos gados šogad novērots atsevišķu infekcijas slimību samazinājums, tostarp, garais klepus (par 61%), vējbakas (par 50%), B hepatīts (par 51%), difterija (par 61%). Epidemiologi to skaidro kā pozitīvu vakcinācijas ietekmi.