Neatkarīgā jau rakstīja, ka 19. jūlijā valdība atbalstīja Veselības ministrijas lūgumu veselības aprūpei piešķirt papildu finansējumu 6,6 miljonu apmērā, no tiem 3,17 miljonus paredzot ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnas preču iegādes izdevumu kompensācijai. Pēdējā laika aktivitātēs VM ir skaidri paudusi apstiprinājumu valstī izvirzītajām prioritātēm – kardioloģijai un onkoloģijai.
Veselības ekonomikas centrs uzsācis pozitīvu lēmumu pieņemšanu to onkoloģisko slimību pacientiem, kuri šogad bija saņēmuši zāļu kompensācijas atteikumus. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, jau šobrīd tiek pārskatīti atteikumi zāļu iegādes nodrošināšanai krūts vēža un asins vēža pacientiem ar dzīvību glābjošajiem medikamentiem.
Dzīvību glābjošos medikamentus saņems visi, kam tie pienākas
Pēc šā valdības lēmuma daudziem onkoloģiskajiem pacientiem ir radusies iespēja būtiski paildzināt savas dzīves garumu. Lai arī pasaulē ir izgudrotas zāles arī nieru, plaušu un zarnu vēža ārstēšanai, pagaidām tās nav iekļautas Latvijas kompensējamo medikamentu sarakstā. Zināmā mērā izredzēti ir cilvēki, kas slimo ar krūts un asins vēzi – šo slimību ārstēšanai un cilvēka dzīvības uzturēšanai paredzētie medikamenti ir iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā un tagad ir pieejami pacientiem, kuru diagnoze atbilst šo medikamentu izrakstīšanas nosacījumiem.
Vienlaikus jāatzīmē, ka kopējais pacientu skaits, kuriem šogad uzsākta vēža ārstēšana par valsts līdzekļiem, nav palielinājies, jo konkrētajā gadījumā ar pretvēža zālēm ražotājs sedz lielāku izdevumu daļu, nekā to prasa MK noteikumi. LR normatīvajos aktos ir teikts, ka ražotāja līdzdalībai ir jābūt virs 10% no ārstēšanās izmaksām, savukārt šajā gadījumā krūts vēža medikamentu ražotājs finansē no savas puses 23% apmērā un asins vēža gadījumā 13% apmērā.
Tas vēlreiz pierāda, ka diskusija, kas balstīta uz sociālo atbildību un godprātīgu ražotāju iesaistīšanu no VM puses, ir nesusi rezultātu un reālu iespēju pacientiem saņemt dzīvību glābjošus medikamentus.
Agrāk atklājot slimību, izmaksas samazinās
Lai cik tas skumji izklausītos, bet tas ir fakts, ka ikviens mūsu valsts iedzīvotājs ir saskāries ar vēzi, jo tuvākos vai tālākos rados kāds ir slimojis. No tā pasargāts nav neviens – tāpēc, ja nelaime notiek, ir vajadzīga cerība un efektīva ārstēšana, jo nekas nestāv pāri cilvēka dzīvībai. Tā šobrīd krūts vēža un asins vēža pacientiem ir. Bet mēs visi kopā varam daudz darīt profilaksei, lai ilgā periodā ierobežotu šīs nežēlīgās slimības.
Viens no visefektīvākajiem veidiem, kā laikus atklāt onkoloģiskās slimības, ir skrīninga sistēma – atbilstošām riska grupām tiek veikti valsts apmaksāti izmeklējumi, kuru laikā iespējams atklāt vēzi agrīnā stadijā. Kā pozitīvu gadījumu var minēt Pāvila pieredzi: «Man jau ir 57 gadi, un esmu zarnu vēža riska grupā. Veicot izmeklējumus, tika konstatēts ļaundabīgs audzējs, kurš dažu gadu laikā mani novestu līdz nāvei. Jāteic paldies dakterim, kurš mani iedrošināja un pierunāja uz operāciju. Nu pagājuši jau 5 gadi, un var teikt, ka esmu vesels. Tas noteikti nebūtu tā, ja vēzis būtu jau 3. vai 4. stadijā. Izredzes dzīvot būtu pavisam nelielas.»
Skatoties no valsts veselības aprūpes finansējuma viedokļa, Pāvila piemērs labi raksturo veidu, kā tiek ietaupīti līdzekļi, kurus var novirzīt citām vajadzībām. Jo vairāk būs gadījumu, kad vēzis atklāts agrīnā stadijā, jo mazāk maksās tā ārstēšana un pagarinās arī pacienta dzīves ilgums, kas pēc būtības ir svarīgākais šajā stāstā. Nebūsim utopisti un neiedomāsimies, ka visus vēža gadījumus izdosies atklāt laikus – vienmēr būs kāds, kam ar tradicionālu ārstēšanu būs par maz – vajadzēs dārgas zāles, lai saglabātu pacienta dzīvību. Un valstij ir jābūt gatavai samaksāt par šā cilvēka ārstēšanos.
Onkoloģisko slimību skaits palielinās
«Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir neinfekcijas slimības: asinsrites sistēmas slimības 53,8%, ļaundabīgie audzēji 19,9% un ārējie nāves cēloņi 7,2%. Nāves cēloņu struktūrā ļaundabīgie audzēji jau ilgāku laiku ieņem otro vietu aiz sirds un asinsvadu slimībām. 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, mirstība pieaugusi – no 257,4 gadījumiem līdz 263,7 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Kopējie saslimstības rādītāji Latvijā būtiski neatšķiras no ES vidējiem rādītājiem (izņemot plaušu vēzi), bet mirstības rādītāji ir augstāki.» Šādi tiek raksturota esošā situācija Veselības ministrijas izstrādātajā pamatnostādņu projektā. Radikālas izmaiņas uz labo pusi pēdējos gados diezin vai ir notikušas, tāpēc valsts veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavai uz arvien pieaugošu onkoloģisko pacientu skaitu, kam būs nepieciešams atbalsts. «Lai samazinātu saslimšanas risku ar onkoloģiskajām slimībām, pagarinātu onkoloģisko slimnieku dzīvildzi un uzlabotu dzīves kvalitāti, ir izstrādāta Onkoloģisko slimību kontroles programma 2009.–2015. gadam. Programmā, pamatojoties uz Latvijas situāciju, pasaules pieredzi un PVO ieteikumiem, ir noteikti 5 rīcības virzieni: primārā profilakse, valsts organizētais vēža skrīnings, ārstēšana, paliatīvā aprūpe, nozares metodiskā vadība. Programmas mērķis ir sasniedzams, realizējot starpnozaru un multidisciplināru sadarbību. Kā pirmā un galvenā pieeja vēža profilaksei akcentējami efektīvi pasākumi smēķēšanas un alkohola lietošanas ierobežošanai un veselīga uztura un fizisko aktivitāšu veicināšanai, kas kombinēti ar skrīningu, agrīnu diagnostiku, riska mazināšanu, atbilstošu ārstēšanu un paliatīvo aprūpi,» teikts pamatnostādņu projektā.
Jau tagad ir jāsāk spert soļus ceļā uz mērķa terapiju – tas nozīmē, ka zāļu kompensācijas mehānismā jāparedz inovatīvie medikamenti, kas paredzēti konkrētai vēža formai – visiem vienas zāles nepalīdzēs! Turklāt visai biedējoša ir tendence, ka «vēzis paliek arvien jaunāks». Bieži Latvijā jauniem cilvēkiem tiek konstatēta īpaši agresīva vēža forma, kuras ārstēšanai zāles ir izgudrotas, bet tās ir dārgas un tās var segt tikai valsts, jo vairums godīgu cilvēku par tām samaksāt nevar. Diemžēl, runājot par vēzi, problēma ir tāda, ka tuvākos vai tālākos rados ikviens mūsu valsts iedzīvotājs ar to jau ir saskāries. Pie sevis mēs visi ceram, ka tas nenotiks ar mani vai tuvāko – brāli, māsu, tēvu, bērnu. Mums tam ir jāsagatavojas, lai brīdī, kad tas pienāk, mēs varam tam pretī likt zāles, kas vēzi no nāvējošas slimības pārvērš ārstējamā.
Katrā ziņā katrs izglābtais slimnieks vienmēr paliks šīs valdības labo darbu sarakstā.