Mēs vēlamies zināt Veselības ministrijas (VM) atbildi uz jautājumu: ko darīt, ja mums ar ātro palīdzību atved pacientus, kuri ir jāuzņem slimnīcā? Palaist viņus mājās, ja mums atvēlētais finansējums ļauj uzņemt slimnīcā tikai pusi no saslimušajiem? Šāda neizpratne valda praktiski visu lokālo slimnīcu vadītāju vidū.
Tāpēc vairāku slimnīcu darbinieki tuvākajā laikā uzsāks protesta akcijas. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris norāda, ka protesti plānoti miermīlīgi – piketi un gājieni, lai pievērstu sabiedrības un politiķu uzmanību ne tikai nepietiekamajam finansējumam slimnīcām šāgada otrajā pusē, bet arī kopumā katastrofālajai situācijai medicīnā.
Pieņemt šādu lēmumu slimnīcas piespiedusi uzspiestā līgumu pārslēgšana par lokālo slimnīcu finansējumu šāgada otrajam pusgadam, kas saskaņā ar slimnīcu datiem paredz drastisku naudas samazinājumu. Vairākas slimnīcas gan noslēgušas šos līgumu grozījumus, jo baidās, ka vispār līgums tiks anulēts un slimnīcas nesaņems finansējumu vispār. «Trešo gadu mums samazina plānoto pacientu skaitu, lai gan reāli akūto pacientu skaits nesamazinās,» atzina Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa, kura līgumu parakstījusi, jo citādi slimnīca tiktu atstāta vispār bez naudas un pacienti bez mediķu palīdzības. Slimnīcai šogad plānotais akūto pacientu skaits ir 1500, kā arī 300 pacientu, kuriem ārstēšanās tiek finansēta no sociālā spilvena līdzekļiem, taču augusta sākumā slimnīcā jau bija ārstēti tuvu 2000 pacientu.
Līdzīga situācija ir arī citās slimnīcās. Kuldīgas slimnīcai, kura jau brīdinājusi, ka neatliekamo palīdzību no 1. septembra vairs nesniegs, plānotais gada pacientu skaits ir 2208, bet pašlaik uzņemto pacientu skaits jau sasniedzis 2341. «Līdz gada beigām sasniegsim 5000, tāpēc nolēmām rīkoties atbildīgi un pateikt, ka nevaram atlikušo pusgadu strādāt, nesaņemot finansējumu, un neparakstām līgumu, kas apdraud palīdzības saņemšanu pacientiem,» atzina Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Kuldīgas slimnīca arī sagatavojusi pieteikumu ne tikai Administratīvajai tiesai, bet arī Konkurences padomei, jo uzskata, ka finansējums starp Kurzemes slimnīcām sadalīts negodīgi.
Arī Cēsu klīnika nav parakstījusi līgumu. Tās vadītājs Guntars Kniksts norāda: līguma grozījumos slimnīca zaudētu 185 tūkstošus latu. Cēsīs plānota domes ārkārtas sēde, kurā deputātiem jāizšķiras – dzīt slimnīcu vēl lielākā postā no finansiālā aspekta vai tomēr atteikties un pāriet citā režīmā, nesniedzot neatliekamo palīdzību.
Būtiski atšķiras dati, ar kuriem operē slimnīcas, un tie, ar kuriem veselības jomas ierēdņi. «Jā, kad es jautāju Veselības norēķinu centram, kā jūs aprēķināt piešķiramo finansējumu, es saņēmu garu atbildi, no kuras sapratu, ka ar skaitļiem var manipulēt, kā vien vajadzīgs…» atzina I. Eglītis. Tomēr VM nenoliedz, ka lokālās slimnīcas sagaida samazinājums un tas ir saistīts ar darba grupas ziņojumu par lokālo slimnīcu darbu un ar finansējuma nosacījumu izmaiņām no 2011. gada 1. jūlija. VM gan norāda, ka atņemtais finansējums stacionāriem palikšot tajās pašās slimnīcās tikai ambulatorajai palīdzībai. Tomēr slimnīcu vadītāji uzskata: kamēr vēl ambulatorais sektors nav tik spēcīgs, lai uzņemtu lielāku daļu no slimnīcu pacientiem, tikmēr šādas pārmaiņas ir bez rezultāta.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš situācijas saasināšanos saista ar priekšvēlēšanu laiku (viņš vakar paziņoja, ka tāpēc nekandidēs vēlēšanās) un vēlēšanos kavēt iesāktās reformas veselības aprūpē. Tajā pašā laikā arī ministrs atzīst, ka finansējums veselības nozarei ir nepietiekams. V. Keris uzsver, ka dialogs ar valdības vadītāju Valdi Dombrovski ir «kritisks» – visi ieteikumi tiek ignorēti.
