Kad jaunai sievietei jautāju, kā viņa atklājusi krūtī bumbulīti, viņa atbildēja: es regulāri vismaz reizi mēnesī pati pārbaudu savas krūtis un, kad sataustīju ko nelāgu, uzreiz devos pie ārsta, Neatkarīgajai stāsta P. Stradiņa slimnīcas Staru un ķīmijterapijas centra vadītāja Gunta Purkalne.
Daktere uzsver: tas apliecina, ka vairāku gadu pūliņi vainagojušies ar rezultātiem – sievietes saprot, cik daudz viņas pašas var darīt savas veselības labā.
Oktobris visā pasaulē tradicionāli tiek uzskatīts par krūts veselības mēnesi. Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā slimība sievietēm. Katru gadu Latvijā šāda diagnoze tiek noteikta apmēram 1000 sieviešu. Ja ļaundabīgais audzējs tiek atklāts agrīnā stadijā, ārstēšana norit veiksmīgi, taču 35% gadījumu sievietes pie ārsta ierodas novēloti. "Pēc daudzu gadu darba ir pirmie rezultāti – sievietes, īpaši gados jaunas, ierodas pie mums, jo ir atklājušas sev kādus veidojumus un vēlas pārbaudīties. Reizēm tie ir nekaitīgi veidojumi, bet labāk piecreiz ierasties lieki, nevis vienreiz un novēloti," saka G. Purkalne. Sievietei pašizmeklēšana (pamācību, kā to darīt, var atrast jaunatklātajā mājaslapā www.krutsvezis.lv) jāveic reizi gadā. Ja ir kādas aizdomas, noteikti jāvēršas pie ārsta. "Ja slimība ir diagnosticēta, mēs nodrošinām pilnu ārstēšanas kompleksu un strādājam kopā komandā – ķirurgs, staru terapeits, onokologs ķīmijterapeits," stāsta G. Purkalne. Onkoloģisko pacientu ārstēšana ir valsts programma – to apmaksā valsts, sievietei jāmaksā pacienta iemaksa.
Tomēr sievietes pie ārstiem neskrien – atsaucība valsts apmaksātajam krūts vēža skrīningam ir ļoti zema. No 47 377 šā gada pirmajā pusgadā uzaicinātajām sievietēm uz pārbaudi ieradušās 15,9% jeb 7521, no tām 114 sievietēm ir aizdomas par ļaundabīgu veidojumu, bet deviņām atklāts krūts vēzis. P. Stradiņa slimnīcā līdz 1. oktobrim tika veikti 840 skrīninga mammogrāfijas izmeklējumi, kas nav daudz. Slimnīca var veikt 80 skrīninga mammogrāfijas nedēļā. Ārsti uzskata, ka zemajai sieviešu atsaucībai ir vairāki iemesli: uzaicinājumi ir tikai latviešu valodā, vēstulē nav norādīti nekādi tālruņu numuri (vislabāk būtu tieši tie, kur sievietes jau var pierakstīties pie ārsta), turklāt joprojām cilvēki profilaktiskās pārbaudes neuztver nopietni un, ja nekas nesāp, pie ārsta neiet. Taču, kā saka G. Purkalne, ja audzējs sāp, tad jau tas ir atklāts novēloti.
***
VIEDOKLIS
Arvīds Irmejs, P. Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs:
– Šoreiz krūts veselības mēneša moto visā Eiropā ir krūts vēža profilakse, dzīvojot veselīgu dzīvesveidu. Šogad Pasaules vēža pētniecības fonds nācis klajā ar jaunākajiem datiem par vēža profilaksi. Runājot par krūts vēzi, zinātnieki ir konstatējuši – ievērojot noteiktus profilakses pasākumus, iespējams samazināt risku saslimt par 40 procentiem. Šie galvenie principi ir: censties visas dzīves laikā saglabāt normālu ķermeņa svaru, kas ir cieši saistīts ar uzturu (pēc iespējas vairāk augļu un dārzeņu) un fiziskajām aktivitātēm; krūts barošana – ir pierādīts tās aizsargājošais faktors pret krūts vēzi un pozitīvā ietekme uz bērna veselību; kā arī trešais – līdz minumam samazināts alkohola patēriņš.