Latvijā līdz šim praktiski nezināmās slimības filariozes veidi mēdz būt dažādi, taču divos gadījumos, kas reģistrēti mūsu valstī, cilvēki saslimuši ar dirofilāriju, kurai nav raksturīgas smagas formas, Neatkarīgajai stāsta Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) direktores vietniece medicīnas darbā Velga Ķūse.
Ar parazitāro slimību, kas raksturīga tropu un subtropu klimatiskajai joslai, līdz šim Latvijā nav bijis neviena saslimšanas gadījuma, taču atsevišķi gadījumi reģistrēti Eiropā un Āzijā.
Abos gadījumos, kuri šovasar reģistrēti Latvijā, saslimšanu izraisījis parazīts – apaļtārps Dirofilaria repens. Šī ir dirofilārija, kas parasti izraisa saslimšanu dzīvniekiem, savvaļas un mājas plēsējiem (suņiem, kaķiem, lapsām un citiem). Dirofilāriju kāpurus pārnes odi, un kāpuri attīstās dzīvnieku vai cilvēka audos. Pieauguša tārpa garums ir 25 līdz 30 centimetri, diametrs ir divi trīs milimetri.
«Filariozei ir dažādi veidi un attiecīgi slimības izraisītājus pārnēsā dažādu veidu odi, nevar apgalvot, ka Latvijā reģistrētajos gadījumos cilvēkus inficējuši parastie odi, kuri raksturīgi Latvijas klimatam,» norāda daktere Velga Ķūse, tomēr uzsverot, ka par Latvijā sastopamiem odiem jāspriež insektu pētniekiem. Literatūrā aprakstītajos gadījumos (jo Latvijā patiešām līdz šim nevienam nav bijusi reģistrēta šāda saslimšana) minēts, ka tie ir dažādu veidu odi.
«Inficēšanās notiek caur insekta kodienu, viņš atstāj uz cilvēka ādas mikrofilārijas,» stāsta V. Ķūse. Konkrētajos saslimšanas gadījumos tās ir bijušas dirofilārijas, kuras galvenokārt skar ādu, zemādu un limfātisko sistēmu (filārijas var būt dažādas un iedzīvoties dažādās ķermeņa daļās), un abos gadījumos tika atrasti filariozes tārpi, kurus pārbaudot laboratorijā, tika secināts, ka tā ir parazitāra saslimšana – dirofilarioze. «Jā, pacientiem bija sūdzības, izmaiņas veselības stāvoklī, tāpēc viņi vērsās pie ārsta. Vienā gadījumā pacientam bija sākušās redzes problēmas, un, vēršoties pie okulista, ārsts, apskatot acis, atrada tajā tārpu, savukārt otrā gadījumā cilvēks pats to bija pamanījis uz ādas,» stāsta V. Ķūse. Ārste skaidro, ka var būt arī tādi gadījumi, kad cilvēkam nav sūdzību un, tikai pārbaudot veselību kaut kādu citu saslimšanu gadījumos, atklājas, ka cilvēka organismā ir šie parazīti. Atbrīvojot organismu no šiem tārpiem, cilvēks praktiski uzreiz izveseļojas. Šai saslimšanai nav arī nepieciešama īpaša specifiska ārstēšana. Pacienti nav citiem bīstami, jo slimību nevar izplatīt uz citiem cilvēkiem.
Cilvēku inficēšanās ar filariozi notiek reti, taču pēdējos gados pasaulē reģistrēto gadījumu skaits pieaug, ko daļēji var skaidrot ar klimata izmaiņām. Dirofilariāze cilvēkiem parasti izpaužas ar sāpīgu sabiezējumu zemādas audos, kuru lokalizācija varētu mainīties atbilstoši tārpa migrācijai zem ādas. Bojājumu biežākās lokalizācijas ir seja, augšdelmi, krūškurvis, vēdera priekšējā siena, augšstilbi un vīriešu dzimumorgāni. Profilaksē līdzīgi kā citu filariožu gadījumos būtiska ir izsargāšanās no odu kodumiem. Latvijā līdz šim arī nav bijis neviena ievestā filariozes gadījuma.
LIC speciālisti norāda, ka izsargāties no šādas slimības var, izvairoties no odu kodumiem, kas gan Latvijas apstākļos ir grūti īstenojams profilakses pasākums, ņemot vērā odu izplatību. Tomēr speciālisti iesaka: ārpus telpām, laukos, kur odu koncentrācija ir vislielākā, nēsāt apģērbu ar garām piedurknēm, garās bikses, lietot odu atbaidītājus, izmantot moskītu tīklus vai aizsegus logiem un durvīm.