Ārstiem būs pienākums izrakstīt lētākās zāles

© Andrius Ufartas F64/BFL

Pirmo reizi pacientam izrakstot kompensējamās zāles, ārstam būs pienākums receptē norādīt lētākās jeb tā sauktās references zāles, to paredz Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi. Lai arī ārstu sabiedrība jau nokritizējusi šo ieceri – ārstam nedrīkst uzlikt par pienākumu izrakstīt lētāko –, veselības ministrs Juris Bārzdiņš skaidro: pienākums pirmreizēji pacientam izrakstīt zemākās cenas medikamentus uzlabos pacientu tiesības, neierobežojot ārstu profesionālo brīvību.

VM sagatavojusi grozījumus ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijas kārtībā, lai novērstu situāciju, kad pacientiem nākas pārmaksāt par dārgākām savstarpēji aizvietojamām zālēm bez konkrēta medicīniska pamatojuma, tā šo grozījumu būtību skaidro VM speciālisti. Ārstam, pirmo reizi pacientam izrakstot valsts kompensētos A sarakstā iekļautos medikamentus, kuriem ir pieejamas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, ir pienākums norādīt lētākās jeb references zāles. Ja pacienta ārstēšanā ar šīm zālēm tiek panākts vēlamais ārstnieciskais efekts, arī turpmāk ārsts izraksta lētākās. Savukārt, ja ārsts pamatoti uzskata, ka nepieciešams zāles nomainīt, lai uzlabotu ārstēšanas rezultātus, pacienta medicīniskajā kartē viņam būs jānorāda atbilstošs pamatojums, par to ziņojot Zāļu valsts aģentūrai saskaņā ar noteikto kārtību. Vienlaikus pacientam tiek saglabāta izvēles brīvība, vienojoties ar ārstu, saņemt dārgākus medikamentus, atsakoties no valsts kompensācijas. Tas savukārt ļaus citiem pacientiem, kuriem valsts kompensācija ir ļoti būtiska, nodrošināt nepieciešamās zāles lielākā apmērā.

Tātad tas nozīmē, ka pirmajā kompensējamo medikamentu izrakstīšanas reizē obligāti ārstam būs jāizraksta vislētākās zāles no sarakstā iekļautajām un, vismaz pirmo recepti rakstot, nebūs iespējama situācija, ka ārsts izraksta dārgāku, kur daļu no cenas valsts kompensē, bet pacients piemaksā (jāatzīmē, ka kompensējamo medikamentu sistēmā ir dažādi kompensācijas apmēri, taču, izvēlētos dārgāku medikamentu, pacientam jāpiemaksā ne tikai līdzmaksājums, bet arī starpība starp šo dārgo un valsts noteikto lētāko). VM speciālists Oskars Šneiders Neatkarīgajai precizē: jā, tā būs, pirmajā reizē varēs izrakstīt tikai un vienīgi lētāko. Savukārt, ja pēc kāda laika ārsts konstatēs, ka nepieciešams medikamentu nomainīt uz dārgāku, to varēs nomainīt, paskaidrojot medicīniskos iemeslus.

Pie šādas idejas VM nonākusi, jo pacienti ik gadu par zālēm pārmaksā sešus līdz deviņus miljonus latu, iegādājoties nereferences zāles un maksājot šo cenu starpību, jo kompensē tikai references medikamenta cenu. Tikai aptuveni ceturtā daļa ģimenes ārstu pirmreizēji pacientiem izraksta references medikamentus.

Tomēr Latvijas Ārstu biedrība norāda: saskaņā ar Ārstniecības likumā noteikto «ārsts savā profesionālajā darbībā ir brīvs», bet paredzamā norma to ierobežos. Iebildumi ir arī ģimenes ārstiem. Neraugoties uz ārstu iebildēm, VM dokumentu virzīs apstiprināšanai valdībai, jo «tas ārstu darbību neierobežos – ja vajadzēs, medikamentu varēs nomainīt, bet pacienti gan būs ieguvēji».

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais