Mediķi brīdina par karsto laiku un aicina piesargāties

Karstajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests aicina iedzīvotājus pasargāt pašiem sevi un savus tuviniekus no iespējamiem veselības sarežģījumiem karstuma ietekmes rezultātā.

Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums sasniedz un pārsniedz 28 - 30 grādus pēc Celsija, ātrās palīdzības mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no pārkaršanas un karstuma dūriena.

NMP dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši pakļauti: gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kā arī tie, kuri ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību; zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gad; slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas; cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentu veidus; cilvēki, kuri slimo ar hroniskām veselības slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, kuri lieto alkoholu vai narkotikas un cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes.

Karstā laikā NMP dienesta mediķi iesaka rīkoties šādi:

plānojiet savu dienu tā, lai jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē un nestrādājiet laikā, kad karstums ir visintensīvākais (laikā no plkst. 11:00 līdz plkst. 16:00);

ja tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;

gadījumā, ja uz ielas jums paliek pārāk karsti, meklējiet atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās, telpās ar kondicionēšanas iekārtām utt.;

neaizmirstiet par mazuļiem, kuri guļ ratiņos, kas var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā;

izvairieties no ilgstošas fiziskas piepūles dienas karstajā daļa un saulē (tostarp sportojot, strādājot lauku darbus), kā arī karstās nevēdinātās telpās;

palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu un lietojiet to pirms jūs sāk mocīt slāpes. Pamīšus lietojiet vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Centieties nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju;

lietojiet saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu;

lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli;

esiet uzmanīgi, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas (piena, gaļas un zivju izstrādājumus, olas un dažādus jau sagatavotu produktus vai pusfabrikātus);

ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!

cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti.

Ja karstajā laikā, pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, ātrās palīdzībs mediķi iesaka konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvaniet uz Veselības norēķinu centra Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa numuru 66016001.

Bet, ja cilvēkam parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums - jāzvana 113 ātrajai palīdzībai.

Latvijā

Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore, Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja un LTRK padomes locekle Zane Driņķe rīkoja nozares un publiskās pārvaldes pārstāvju nākotnēšanas pēcpusdienu, iedibinot tradīciju pulcēt vienkopus biznesa un publiskās pārvaldes intelektuāļus, dizainēt nākotni. Divu stundu garumā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kāds ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls šobrīd, inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās, uz ko Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei jau no rītdienas jābūt orientētai, valsts tēls un komunikācija nākotnē.