Ņemot vērā, ka pēdējos mēnešos ir reģistrēti saslimšanas gadījumi ar legionellozi, Veselības inspekcija savas kompetences ietvaros veic ūdens paraugu ņemšanu, lai pārbaudītu legionellu baktēriju izplatību ūdensapgādes sistēmās. Izlases veidā ūdens paraugi paņemti publiskās ūdensapgādes sistēmās, kas nav saistītas ar saslimšanas perēkļiem. Testēšanas rezultāti tiks saņemti un izvērtēti nākamās nedēļas sākumā. Tāpat Inspekcija ir aicinājusi uz sadarbību un informējusi Rīgas domi par legionellozes profilakses pasākumiem.
Legionellu baktērijas ir sastopamas dabas ūdeņos (upēs un ezeros), kā arī mākslīgās ūdens sistēmās – karstajā un aukstajā ūdenī un aplikumos ūdens uzglabāšanas tvertnēs, t.sk. ēku ventilācijas sistēmu dzesēšanas torņos, cauruļvados, krānos, dušas uzgaļos u.c. Baktērija var izdzīvot zemā temperatūrā, atrodoties ūdenī rezistentā stāvoklī, bet tā vairojas + 200C – 450C temperatūrā stāvošā ūdenī, ja ir pietiekamā daudzumā barības vielas, un jo īpaši bioplēves aplikumos uz cauruļvadu, dušas galviņu u.c. iekšējām virsmām. Vislielākā inficēšanās bīstamība ir gadījumos, kad legionellu baktērijas savairojas lielā skaitā tām optimālajā temperatūrā + 370C – 420C. Savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50 - 600C, baktērija iet bojā.
Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Nevar inficēties ar legionellozi, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes – ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas (aerosolu), kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.
Saslimstība ar legionellozi ir daudz augstāka, nekā pašlaik tiek diagnosticēts, un L. pneumophila atrodas trešajā vai ceturtajā vietā starp mikrobu izraisīto, sadzīvē iegūto pneimoniju cēloņiem. Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu. Būtisks riska faktors ir smēķēšana. Veselības inspekcija aicina ikvienu rūpēties par savu veselību un sliktas pašsajūtas gadījumā nekavējoties griezties pie sava ģimenes ārsta.