Pensiju indeksācija ir tikai viens no veidiem pensionāru dzīves uzlabošanai, tādēļ jāvērtē arī citas iespējamās alternatīvas, norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS).
Veselības ministrs norāda, ka vienu no lielākajiem izdevumu sadaļām pensionāru ikmēneša budžetā sastāda tieši izdevumi par veselības aprūpi – medikamentu iegāde un samaksa par ārstēšanos. Pacientu aptaujas apliecina, ka pat 70% slimnieku ir grūtības norēķināties par ārstēšanos, jo īpaši - ārstēšanos slimnīcā. Tādēļ līdzvērtīgas summas (gadā ap 30 miljoniem latu) piešķiršana sociālām vajadzībām - veselības nozarei pensionāru līdzmaksājumu samazināšanai par ārstēšanos slimnīcās, pie speciālistiem vai par kompensējamajiem medikamentiem būtu loģiska alternatīva veco ļaužu dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Juris Bārzdiņš uzsver, ka diemžēl šobrīd Latvijā ir vieni no lielākajiem pacientu līdzmaksājumiem Eiropas Savienībā, kas būtiski palielinājās 2009. gadā, sākoties ekonomiskajai krīzei. Lai arī pagājušajā gadā samaksa par vizīti pie ārsta speciālista un par ārstēšanos slimnīcā tika samazināta, joprojām daudziem iedzīvotājiem ir grūtības norēķināties par veselības aprūpi, kas ir galvenais iemesls, kādēļ iedzīvotāji pēc palīdzības vēršas novēloti. Veselības ekonomika ir pierādījusi, ka ielaistu veselības problēmu ārstēšana prasa vairāk līdzekļus gan no paša pacienta, gan valsts budžeta līdzekļiem, nerunājot nemaz par cilvēka fiziskajām un emocionālajām ciešanām.
Arī Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze ir apliecinājusi, ka pensionāru galvenā prasība, lai veselības aprūpe viņiem kļūtu pieejamāka, ir tieši augsto līdzmaksājumu samazināšana. Tas diemžēl nav iespējams bez papildus līdzekļu piešķiršanas veselības aprūpes nozarei.
„Ļoti pieticīgais procentuālais finansējums veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta – 3,5% - ir iemesls, kādēļ, iedzīvotājiem saslimstot, privātie maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem ir ievērojami lielāki kā mūsu kaimiņvalstīs (Latvijā – 48%, salīdzinājumam Igaunijā – 24%, Lietuvā – 24,6%, Polijā – 30%). Tādēļ nozares finansējuma palielināšana ar konkrētu mērķi – samazināt pacientu līdzmaksājumus pensionāriem, kuriem medicīniskā palīdzība nenoliedzami ir vairāk nepieciešama kā iedzīvotājiem brieduma gados, būtu sociāli atbildīga politika, un tas būtu jādiskutē līdztekus jautājumam par pensiju indeksāciju. Veselības aprūpes finansēšana vienlaikus ir arī solidaritātes jautājums – veselie maksā par tiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Arī starp pensionāriem ir daļa, kurus veselības aprūpes sadārdzināšanās nav ietekmējusi. Veco ļaužu gadījumā patiesa solidaritāte ir drošība, ka slimības gadījumā viņi visi varēs atļauties ārstēties,” uzsver veselības ministrs, norādot, ka, nemazinot pacientu līdzmaksājumu apjomu, arvien vairāk Latvijā iezīmēsies 2 ātrumu medicīna – viena tiem, kuri var par ārstēšanos maksāt no personīgiem līdzekļiem un otra tiem, kuru ienākumi ir zemi.