Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) reģistrējis pēdējo gadu laikā pirmo saslimšanas gadījumu ar masalām. Līdz šim saslimšanas gadījumi ar masalām reģistrēti 2008. gadā – saslimuši trīs cilvēki, 2006. gadā – saslimuši seši cilvēki – un 2005. gadā – divi cilvēki.
Masalu vīruss pašreiz plaši cirkulē Eiropā – Francija, Spānija, Beļģija, Rumānija, Bulgārija un citas valstis ziņo par vairāk nekā 10 000 saslimšanas gadījumiem ar masalām. Epidemioloģiskā situācija Eiropā liecina, ka masalu uzliesmojums skar pret masalām nevakcinētos vai daļēji vakcinētos iedzīvotājus. Latvijā tagad retās slimības pacients ir kāds vīrietis, kurš 5. jūlijā pulksten 18.40 ar airBaltic reisu atgriezās Rīgā no Berlīnes. LIC speciālisti vērš uzmanību faktam, ka jau lidojuma laikā šis cilvēks bija infekciozs, un aicina tos pasažierus, kas atradās lidmašīnā, pievērst uzmanību savai veselībai un, sajūtot jebkādas saslimšanas pazīmes, nekavējoties vērsties pie ārsta.
Inficēšanās gadījumā masalu simptomi parādās 18 dienu laikā kopš kontakta brīža ar saslimušo. Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kura bieži izraisa plašus uzliesmojumus. Tās izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Tās noris ar drudzi, izteiktu deguna un rīkles gļotādu iekaisumu, konjunktivītu (acu iekaisumu), ādas izsitumiem. Masalu vīruss var izraisīt smagas komplikācijas – plaušu karsoni, vidusauss iekaisumu, laringītu, bronhītu un caureju. Retāk var attīstīties akūts encefalīts. Lai arī tiek uzskatīts, ka masalas ir viegla bērnības dienu slimība, elpceļu un neiroloģiskās komplikācijas var izraisīt slimnieka nāvi.
Latvijā vakcinācija pret masalām un arī masaliņām uzsākta 1968. gadā, Neatkarīgajai stāsta LIC Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Raina Nikiforova. Tomēr arī tagad ne visi tiek vakcinēti pret masalām. Pēc Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem, vakcinācijas aptverei jābūt 95–96 procentiem, bet Latvijā tā samazinās ar katru gadu, un 2010. gadā pret masalām bija vakcinēti tikai 91,6 procenti.