Par Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu eksporta iespējām diskutēts vairākus gadus, norāda uzņēmuma Konsorts eksperts Roberts Bluķis. Tieši šis uzņēmums veicis pētījumu, norādot, ka tas ir pirmais, kurš saliek punktus uz i par to, kas no Latvijas medicīnas pakalpojumiem ir eksporta spējīgi un kas ne.
Pētījumā Latvijas situācija salīdzināta ar citām Baltijas un Austrumeiropas valstīm. «Atklājām dažādas interesantas lietas,» saka R. Bluķis, «vispirms Latvijas materiāli tehniskais nodrošinājums medicīnas jomā ir ļoti augsts, un tas dod iespēju uzņemt jebkuru pacientu no jebkuras valsts. Tomēr augsta tehnoloģisko resursu pieejamība ir arī Lietuvā un Igaunijā.» Kopīgas iezīmes ar kaimiņvalstīm ir arī līdzvērtīgs pakalpojumu cenu līmenis un līdzīgas ārvalstu tūristu plūsmas.
Maz naudas – priekšrocība?
Kādas tad ir Latvijas priekšrocības eksporta kontekstā? Uz to pētījums atbild visai tieši un Latvijai pašreizējā situācijā ne pārāk glaimojoši, proti, ja neskaita attīstītāku avio satiksmi un lielāku privāto ambulatoro ārstniecības iestāžu skaitu, par valsts priekšrocībām tiek uzskatīts zemākais no valsts budžeta atvēlētais finansējums veselības aprūpei uz vienu valsts iedzīvotāju un zemākais veselības aprūpes darbinieku vidējā atalgojuma līmenis… To nenoliedz eksperts R. Bluķis: kamēr pakalpojumi ir lētāki nekā citās valstīs, tostarp citās Austrumeiropas valstīs, tikmēr valsts konkurētspēja ir lielāka, jo viens no aspektiem ir cena, kāpēc ārzemnieki izvēlas medicīniskās manipulācijas veikt citā zemē, nevis dzimtenē. «No Latvijas iedzīvotāja viedokļa šie punkti ir negatīvi, un ikviens vēlētos, lai finansējums medicīnā palielinātos, tomēr prognozes liecina, ka finansējums tuvākajā laikā veselībai, vismaz būtiski, nepalielināsies. Taču arī šajā ziņā Latvija nav izņēmums Eiropā, jo ir valstis, kas arī «konkurē» ar zemo finansējumu, piemēram, Polija un Ungārija. Tās ir reālas konkurentes Latvijai, piemēram, austrieši kā pirmo izvēlas Ungāriju, kur ir stabils pakalpojums, laba cena un pārbaudīta kvalitāte,» situāciju vērtē R. Bluķis.
Tomēr cena ir tikai viens no aspektiem. Zemais finansējums veselības aprūpei, pēc pētnieku domām, piesaista ārvalstniekus, bet ir virkne apstākļu, kas atbaida. «Latvijas kā valsts un tostarp veselības aprūpes novērtējums ir ļoti zems. Tas ir negatīvs, otrkārt, dažādi administratīvie šķēršļi kavē medicīnas tūristu piesaisti Latvijai. Ja valsts uzskata, ka veselības aprūpe ir eksportējama, tad noteikti un nekavējoties ir jāveic izmaiņas,» uzsver pētnieks. Vēl kā šķēršlis ir minēts īsākais vidējais viena tūrista uzturēšanās laiks valstī (atbrauc, aizbrauc, neuzzina, ka Latvijā var saņemt labus veselības aprūpes pakalpojumus noteiktās jomās), tāpat šķērslis attīstīt veselības aprūpi eksporta jomā ir fakts, ka Latvijā ir vismazāk ārstu un veselības aprūpes darbinieku, vismazāk rezidentūrā studējošo un negatīvākais veselības aprūpes kvalitātes starptautiskais novērtējums Eiropas veselības aprūpes patērētāju indeksā (tajā vērtē pacientu pieejamību dažādiem pakalpojumiem, piemēram, valsts nodrošinātā diabēta vai onkoloģisko pacientu aprūpe, e-veselība un citi radītāji).
Jāārstē savējos
Tomēr, kā jāsecina no pētnieku domu gājiena, tas, ka Latvijā iedzīvotājiem netiek nodrošināta pienācīga veselības aprūpe (piemēram, netiek veiktas plānveida operācijas), ir pat pluss eksportspējas veicināšanai, jo visus spēkus var veltīt maksas pakalpojumu attīstīšanai un ārvalstnieku piesaistei. Apstāklis, kas to apstiprina, ir ekspertu, tostarp Veselības centra 4 vadītāja Māra Rēvalda, teiktais, ka laikā, kad Latvijā zēla veselības apdrošināšana, nauda veselības iestādēm nāca griezdamās un nevajadzēja domāt par to, kur piesaistīt vēl pacientus. Pat uz maksas pakalpojumiem jau veidojās rindas. Tagad apdrošināšanas nav un pacientu arī. Tāpēc kā nekonkurētspējīgākā nozare ir nosaukta onkoloģija (valsts apmaksā šo veselības pakalpojumu, un pacientu skaits tepat Latvijā ir ļoti liels – veselības iestādes ir pilnībā noslogotas). Kā pasaulē pieprasīti pakalpojumi, bet ar zemu konkurētspēju Latvijā vēl tiek minēti arī nefroloģija (nieru slimību ārstēšana), veco ļaužu aprūpe un rehabilitācija. Pēdējām divām nozarēm būtu iespēja attīstīties, jo pieprasījums pasaulē ir ļoti liels, tomēr pašlaik Latvijā tās ir neattīstītā līmenī, piemēram, veco ļaužu aprūpe lielākoties nav atbilstoša tām prasībām, kuras izvirza bagātāko Eiropas valstu pilsoņi.
Plastiskā ķirurģija un citas
R. Bluķis norāda, ka gan medicīnas tūrisms (tie būtu ambulatorie pakalpojumi, estētiskās procedūras un citi pakalpojumi, kuru sniegšanu ir iespējams nodrošināt īsā laika periodā un kuri neprasa īpašu sagatavošanos), gan ārstēšanās ārvalstīs (tie būti jau kompleksi ārstniecības pakalpojumi, kuru realizācijai ir nepieciešama iepriekšēja plānošana; laikietilpīga un prasa pacienta ilgstošāku uzturēšanos ārstniecības iestādē) ir jomas, kuras izdalītas kā konkurētspējīgas. Medicīnas tūrismā tās ir zobārstniecība, plastiskā ķirurģija, acu ārstniecība, estētiskā dermatoloģija (šīs nozares jau iepriekš bijušas zināmas kā eksportētājas), savukārt ārstēšanās jomā minēta plānveida ķirurģiskā palīdzība, narkoloģija (te gan pētnieks min apstākļus, kas bremzētu šīs jomas attīstību, proti, iedzīvotāju pretestību, ja Latvijā ārstētos atkarīgie no Eiropas), konkurētspējīga ir arī reproduktīvā medicīna – dzemdniecība un ginekoloģija, traumatoloģija un ortopēdija un citas.
Lūdzu, dariet kaut ko ar valsts tēlu!
Eksports notiek, tomēr nav pietiekami organizēts, secina Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, un tam ir vairāki iemesli: «Esam nesagatavoti apkalpot ārvalstu klientus, ir izņēmumi estētiskajā medicīnā, acu lāzerķirurģija, neauglības ārstēšana un citi, bet kopumā neesam gatavi. Otrkārt, mums nav pietiekamu svešvalodu prasmju – patiesībā labi mēs runājam tikai krievu valodā, un nepalīdz tas, ka viens ārsts labi runā angliski, bet pārējie – nemaz.» M. Rēvalds nosauc vēl iemeslus: neefektīvs mārketings, nav kvalitātes vadības sistēmas atbilstoši starptautiskiem standartiem.
Pēc M. Rēvalda teiktā, tās ir problēmas jomas iekšienē, tomēr virkne jautājumu nospiež veselības aprūpes sniedzējus un neļauj attīstīties arī no ārpuses, proti, ir ļoti grūti saņemt vīzu medicīniskajiem pakalpojumiem Latvijā, kas ļoti interesētu cilvēkus no bijušajām PSRS valstīm. Esot bijuši pat kuriozi, kad ārstēties uz Latviju atbrauc ar Igaunijā izdotu vīzu! Otrkārt, it kā elementārā lieta, bet iestrēgusi birokrātijas gaiteņos, – nav valstiski apstiprinātu sertifikātu, kas apliecinātu un ar kuriem ārzemniekiem varētu pierādīt – mēs drīkstam ārstēt. Tā vietā jāpārtulko pacientiem turpat visi normatīvie akti. Taču M. Rēvalds uzsver, ka viena no būtiskākajām problēmām ir valsts un veselības aprūpes tēls ārzemēs. Lūdzu, dariet kaut ko ar valsts tēlu!
Jāatvieglo vīzas
Pētījumā rosināts atvieglot vīzu iegūšanu austrumu valstu iedzīvotājiem gadījumos, ja tie Latvijā ierodas ar mērķi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, svarīga arī ārstniecības iestāžu darbības atbilstības sertifikātu nodrošināšana (par ko runā M. Rēvalds), civiltiesiskās apdrošināšanas prasības ieviešana attiecībā uz visām ārstniecības personām un citi. Veids, kā piesaistīt ārzemju veselības tūristus, būtu arī aktivizēt tūrisma firmas, kuras varētu piedāvāt šādus pakalpojumus. Pašlaik tas notiek visai pasīvi.
Diemžēl aprēķinu, cik veselības tūrisms varētu dot papildu ienākumu valsts budžetam, nav. Un neviens tādus konkrētus skaitļus nevēlas nosaukt. Privātām medicīnas iestādēm tas ir komercnoslēpums, bet valsts vienkārši to nav rēķinājusi.
***
VIEDOKLIS
Juris Bārzdiņš, veselības ministrs:
– Veselības pakalpojumu eksports ir tikpat svarīgs valstij kā eksports jebkurā jomā, tomēr mūsu ministrija ir vismazākā no visām un mums nav ekspertu šajā jomā, tāpēc stafete būtu jāpārņem attiecīgās jomas speciālistiem, kuri plāno ar eksporta attīstību saistītos jautājumus. Jau tagad redzam, ka ne tikai privātās iestādes iet šajā virzienā, bet attīstās arī valsts centri, piemēram, kardioloģijā. Veselības pakalpojumu eksportam ir pievienotā vērtība, jo veicina «mūsu smadzeņu» darbību, tas nav tā kā nocirst mežu un izvest. Veselības aprūpes sistēmas attīstība nozīmē ekonomikas izaugsmi un veselu cilvēku.
***
Veselības aprūpes nozares Latvijā, kurām ir lielākā eksportspēja
Medicīnas tūrismā (veselības aprūpes pakalpojumi, kurus ārvalstu pacientiem var nodrošināt īsā laika periodā)
• Zobārstniecība
• Diagnostika
• Plastiskā ķirurģija
• Acu ārstniecība
• Estētiskā dermatoloģija
Ārstēšanās ārvalstīs (saistīta ar iepriekšēju plānošanu un ilglaicīgu pacienta atrašanos stacionārā)
• Plānveida ķirurģiskā palīdzība
• Narkoloģija
• Reproduktīvā medicīna – dzemdniecība un ginekoloģija
• Traumatoloģija un ortopēdija
• Tuberkuloze un citas infekciju slimības
• Kardioloģija
Avots: Konsorts pētījums Veselības pakalpojumu eksportspējas novērtējums
***
Eksperti, izvērtējot Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu eksportspēju, nosauc Latvijas priekšrocības:
• attīstīta aviosatiksme;
• lielāks privāto ambulatoro ārstniecības iestāžu skaits
• zemākais no valsts budžeta atvēlētais finansējums veselības aprūpei uz vienu valsts iedzīvotāju
• zemākais veselības aprūpes darbinieku vidējā atalgojuma līmenis
Jau tagad vairākas Latvijas privātās veselības aprūpes iestādes spēj nodrošināt ārvalstu pacientu piesaisti, tomēr veselības eksporta iespējas kavē vairāki būtiski apstākļi – birokrātiski šķēršļi, piemēram, nav sakārtoti sertifikācijas jautājumi, lai ārvalstniekiem nebūtu šaubu par to, ka Latvijas iestādes atbilst prasībām, ir arī grūtības iegūt vīzu
Pētnieki uzsver: Latvijas veselības aprūpes sistēmas novērtējums kopumā no Eiropas valstu veselības aprūpes pacientiem ir ļoti zems, Latvijas kā valsts tēls – negatīvs
***
VALSTIS, KURU PACIENTUS LATVIJA VARĒTU PIESAISTĪT
Krievija – Latvija ir iecienīts tūrisma galamērķis; valodas prasmes nerada saziņas problēmas
Baltkrievija – Latvija arī samērā populārs tūrisma galamērķis; Baltkrievijas iedzīvotāji potenciāli varētu būt ieinteresēti saņemt dažādus, jo īpaši tehnoloģiski sarežģītākus, veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā
Ukraina – iekšējā veselības aprūpes sistēma ir vājāk attīstīta nekā Baltijā. Uz Latviju brauktu, jo ir avio reisi uz Kijevu un Odesu
Lielbritānija, Īrija – Latvijas iedzīvotāju skaits tajās ir liels, saņemot veselības pakalpojumus Latvijā, var veicināt valsts atpazīstamību
Zviedrija – attīstītā prāmju satiksme nodrošina ievērojamu tūristu pieplūdumu Latvijā; cenas krietni zemākas nekā Zviedrijā
Norvēģija – pēdējo gadu laikā arvien biežāk par savu tūrisma brauciena galamērķi izvēlas Latviju; pieaug Latvijas atpazīstamība Norvēģijas iedzīvotāju vidū; izmaksas Latvijā ir krietni zemākas