Valsts kontrole (VK) konstatējusi, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMP) pagājušajā gadā darbiniekiem veiktas prettiesiskas piemaksas 191 200 latu apmērā.
NMP dienests gan nevar piekrist Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ieteiktajai atalgojuma aprēķināšanas metodikai, jo tādā gadījumā ātrās palīdzības mediķi par savu padarīto darbu nesaņemtu visu nopelnīto darba samaksu, tajā skaitā arī slimības un atvaļinājumu gadījumā. Tāpat dienests uzskata, ka piemaksas par darba stāžu mediķiem maksātas pamatoti. Jāuzsver, ka šādas piemaksas pašlaik gan vairs netiek maksātas.
VK secina: normatīvie akti no 2010. gada 1. janvāra vairs neparedz darbiniekiem izmaksāt piemaksu par darba stāžu, taču NMP dienests pērn šādas piemaksas darbiniekiem izmaksājis. Tā, pēc VK secinājuma, NMP dienests nav tiesiski rīkojies ar budžeta līdzekļiem 191 200 latu apmērā. VK norāda arī uz neatbilstībām darba samaksas aprēķināšanā – normatīvie akti nosaka metodi mēnešalgu aprēķināšanai ārstniecības personām un vidējās izpeļņas aprēķināšanai darbiniekiem ar summēto darba laiku, tomēr NMP dienests to nepielietojot. Rezultātā neesot pareizi aprēķināta darba samaksa, atvaļinājuma naudas un slimības pabalsti – kopā 326 270 latu. 1967 darbiniekiem atlīdzība aprēķināta par 248 980 latiem vairāk, 750 darbiniekiem – par 77 290 latiem mazāk. VK arī saskatījusi neskaidrības medikamentu un degvielas uzskaites procesā, nav radusies pārliecība par to izlietojumu un atlikumiem 1,4 miljonu latu apmērā.
NMP dienests nevar piekrist VK revīzijas ziņojumā ieteiktajai atalgojuma aprēķināšanas metodikai, jo tādā gadījumā ātrās palīdzības mediķi par savu padarīto darbu (ātrās palīdzības mediķi strādā tā saukto pagarināto darba laiku) nesaņemtu visu nopelnīto darba samaksu, tajā skaitā arī slimības un atvaļinājumu gadījumā, Neatkarīgajai pastāstīja NMP dienesta speciāliste Ilze Bukša. Ja dienests vadītos pēc VK norādēm, tad, piemēram, ātrās palīdzības brigādes mediķis, kas būtu nostrādājis vidēji 40 stundu mēnesī jeb pusslodzi, saņemtu atvaļinājuma naudu par 168 stundām, savukārt, nostrādājot pusotru slodzi jeb 240 stundu, atvaļinājuma laikā saņemtu samaksu tikai par 168 stundām. «Valsts kontrole revīzijas laikā atsevišķas normas ir tulkojusi burtiski,» saka I. Bukša.
Tajā pašā laikā dienests norāda, ka VK iebildumi par darba samaksas aprēķināšanu brigāžu mediķiem, kuri strādā pagarinātu darba laiku, ir saistāmi ar vairāku ārējo normatīvo aktu nepilnībām. Šo problēmu ir atzinusi arī Finanšu ministrija un ir jau sagatavoti grozījumi, lai situāciju sakārtotu. Ātrā palīdzība arī nepiekrīt norādei par it kā nepamatotu darba stāža piemaksu aprēķināšanu ātrās palīdzības brigāžu mediķiem. Dienests pamatojies uz noteikumiem, kuri paredzēja, ka vēl 2010. gada sākumā piemaksas jāizmaksā, pretējā gadījumā darbinieki varētu vērsties tiesā. Pašlaik darba stāža piemaksas vairs netiek aprēķinātas. «Situācijā, kad daudzi mediķi domā par darbu ārvalstīs, nav pieļaujams, ka formālu iemeslu dēļ ātrās palīdzības mediķi nesaņemtu nopelnīto samaksu,» norāda I. Bukša.
Pārmetumus saņēmusi arī pati Veselības ministrija – tā neatbilstoši izmantojusi līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. 2010. gadā tai tika piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopā 26,22 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu ārstniecisko palīdzību iedzīvotājiem valsts garantētajā apjomā, kā arī segtu izdevumus, kas likumos noteiktajam piešķirti un izlietoti iepriekš paredzamiem un gadskārtējā budžetā plānojamiem izdevumiem.