Latviju ielenkušas zarnu infekcijas

Inga Paparde schedule9.jun 2011

Akūtām zarnu infekcijām ir tendence pieaugt – pēc Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) datiem, tā notiek jau vairākus gadus pēc kārtas. Tā 2009. gadā saslimstība bija par diviem procentiem lielāka, savukārt 2010. gadā salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu jau par 10 procentiem vairāk cilvēku slimojuši ar zarnu infekcijām. Pagaidām gan Eiropas bieds - saslimšana, ko izraisa E.coli baktērija - Latvijā nav konstatēta.

Latvijas karte, ko rāda LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs, izraibināta punktiņiem, un tikai dažās vietās ir palikuši mazi balti plankumiņi. «Latvijā ir stabila tendence pieaugt saslimstībai ar zarnu infekcijas slimībām, īpaši vīrusu enterītu; tajās vietās, kur ir baltie plankumi, visticamāk, nevis nav reģistrēta saslimšana ar infekcijām, bet cilvēki nav ziņojuši,» saka epidemiologs.

Interese par zarnu infekcijām sabiedrībā uzjundījusi Vācijā reģistrētās infekcijas E.coli dēļ, nereti cilvēki netic, ka galvenais šo slimību ierobežošanas veids ir personīgās higiēnas ievērošana, taču zarnu infekcijas no cilvēka uz cilvēku izplatās tieši tā – viens cilvēks nav nomazgājis rokas pēc labierīcībām un atstāj baktērijas uz visa, kam pieskaras.

Latvijā LIC nepārtraukti seko līdzi un reģistrē 69 dažādas infekciju slimības. Pēdējos gados Latvijā bijuši vairāki slimību uzliesmojumi, ko cilvēkiem labpatīk saukt par epidēmijām – ne tikai zarnu infekciju dēļ, bet arī elpceļu infekcijas, piemēram, gripa.

Pēdējo gadu satraucošākā infekciju slimība ir cūku gripa (tā gan izplatās gaisa pilieniņu veidā) – 2009. gada aprīlī Meksikā parādījās saslimšanas gadījumi ar jaunu gripas A(H1N1) vīrusu. Latvijā pirmie saslimušie ar šo gripu tika konstatēti jūlijā, un tagad, tāpat kā ar citiem gripas paveidiem, ar to Latvijā slimo katru gadu.

Katru gadu vasarā Latgalē uzliesmo vīrusu meningīts – īpaši daudz saslimšanas gadījumu bija 2007. gadā. Tika pieļauts, ka cilvēki inficējušies, dzerot piemājas aku ūdeni, taču vīruss nekur, arī ezeros un upēs, netika atrasts. Arī šī saslimstība uzliesmo katru vasaru. «Tam ir pievērsta pat pasaules ekspertu uzmanība, jo citur tā nav, arī Lietuvā un Baltkrievijā ne, kas ir kaimiņos,» saka J. Perevoščikovs.

Epidemiologiem raizes dara arī salmoneloze, ar ko vairumā gadījumu slimo bērni. «Liela problēma ir neatšifrēta infekcioza caureja – tas nozīmē, ka nav zināms, ar ko cilvēks saslimis, un gastroenterīts,» vērtē epidemiologs. Šīs slimības arī ir izplatītas un ar augšupejošu tendenci. Cilvēku atmiņā spilgti palicis A hepatīts, kur pēc cilvēku saslimšanas ar dzelteno kaiti pat bija jāslēdz kafejnīcas. LIC dati liecina, ka vislielākais šīs slimības uzliesmojums bija 2003. gadā, kad tika reģistrēti 84 grupveida saslimšanas gadījumi (saslimušo ir vairāk nekā pieci), kā arī 2009. gadā – 63. Kopumā saslimušo bija vairāki tūkstoši. A hepatīts ir aktuāls, jo pērn reģistrēti 28 grupveida saslimšanas gadījumi ar turpat 400 saslimušajiem. Pret šo infekciju ir iespējams vakcinēties. Infektoloģijas jomas zinātāji novēro: dažādām vīrusu infekcijas slimībām, tostarp epidemioloģiskajām saslimšanām, ir raksturīgi ik pa laikam atkārtoties, bet jau ar dažādām jaunām izpausmēm, vīrusiem pielāgojoties jaunajiem sociālajiem apstākļiem.

Kādas infekciju slimības Latvijā reģistrētas pēdējā gada laikā?

Vēdertīfs

Salmoneloze

Šigelozes

Citas bakteriālās zarnu infekcijas

To skaitā E.coli (te ir domāts cits šīs baktērijas paveids, ne Vācijā atklātais)

Citas bakteriālās uztura toksikoinfekcijas

Amebiāze

Žiardiāze

Vīrusu zarnu infekcijas

To skaitā rotavīrusa enterīts

Neatšifrēta caureja