Pieņemoties spēkā karstumam, aizvien vairāk cilvēku negaidīti cieš no ūdens zuduma organismā, ko izraisa karstais laiks, pastiprināta svīšana u.c. Rezultātā parādās galvas sāpes, reibonis, slikta dūša, kā arī var iestāties bezsamaņa.
Karstuma ietekmei visbiežāk pakļauti vecāki cilvēki, bērni, sēdoša darba darītāji un netrenēti cilvēki, kā arī stresa ietekmei pakļauti skolēni un studenti eksāmenu un sesiju laikā.
Kā informējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) preses dienests, aizvadītajā nedēļas nogalē no pārkaršanas kopumā cieta 33 cilvēki.
Kā norāda eksperts – NMPD direktora vietnieks Katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics, organisma pārkaršana izraisa ievērojamu šķidruma un elektrolītu zudumu, cilvēkam ilgstoši atrodoties karstumā, ko pastiprina fiziska slodze. Slāpes ir pirmais brīdinājums par organisma atūdeņošanos un sāļu zudumu.
Karstumā ūdens jādzer par 1-2 litriem vairāk kā ikdienā
Pietiekama ūdens lietošana nereti ir izšķirošs faktors cilvēka veselības saglabāšanai karstā laikā, kad ūdeni ieteicams dzert pastiprināti. Tāpat jāņem vērā, ka pastiprinātās svīšanas rezultātā organisms bez šķidruma zaudē arī minerālsāļus, tāpēc ieteicams no ūdens klāsta izvēlēties tieši dabīgo minerālūdeni.
NMPD direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics, kurš ir atbildīgs par Latvijas iedzīvotāju sagatavotību pirmās palīdzības sniegšanai norāda, kuras cilvēku grupas karstuma negatīvai ietekmei pakļautas visbiežāk:
gados vecāki cilvēki virs 70, sevišķi virs 75 gadiem un bērni līdz 4 gadu vecumam