Zāļu valsts aģentūra aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, lietojot zāles, kuras var radīt pastiprinātu jutību pret gaismu. Pacienti varot pat nenojaust, ka izsitumi vai apdegumi saistāmi ar lietoto medikamentu un ir gaismas ietekmē radusies reakcija, skaidro speciālisti.
Gaismjutība jeb fotosensitivitāte ir pastiprināta jutība pret gaismu (ultravioleto starojumu) zāļu ietekmē. Tā var izpausties ar ādas izsitumiem, iekaisumu vai smagākos gadījumos – ar apdegumu, biežāk uz sejas, kakla, rokām, apakšstilbiem.
Gaismjutību var izraisīt gan zāļu lokāla (piemēram, ziedes, geli), gan tablešu un injekciju lietošana. ZVA norāda: ne vienmēr nepieciešama spilgta saules gaisma, lai rastos fotosensitīvas reakcijas.
Svarīgākais gaismjutības ārstēšanā ir noteikt medikamentu, kas izraisījis gaismjutības reakcijas, un, ja iespējams, izvairīties no tā. Ja pacienta veselības stāvoklis neļauj atteikties no gaismjutību izraisošām zālēm un ja nav iespējams pielāgot analogus medikamentus, pacientam jāizvairās no tiešiem saules stariem, jāvalkā drēbes un galvassega, kas aizsargā no saules, kā arī jālieto aizsargkrēmi pret UV stariem.
ZVA aicina iedzīvotājus rūpīgi izlasīt zāļu lietošanas instrukciju, jo dažādām zālēm var būt atšķirīgi noteikumi, kā tās droši lietot saulainā laikā. Lai izvairītos no iespējamām medikamentu blaknēm, pacientam vienmēr pirms zāļu lietošanas jāizlasa zāļu lietošanas instrukcija, kurā minētas biežāk un retāk sastopamās blaknes, tajā skaitā arī atsevišķiem medikamentiem – gaismjutība jeb fotosensitivitāte.
Šādas reakcijas biežāk novērotas dažām antibiotikām, pretsāpju un pretiekaisuma, urīndzenošiem, pretpiņņu, pretdiabēta, pretsēnīšu, pretaudzēju līdzekļiem, zālēm sirds un asinsvadu sistēmas slimību ārstēšanai, psihisku traucējumu ārstēšanai un citām, skaidro ZVA speciāliste Sanita Skaidrā. ZVA jau brīdinājusi, ka pretsāpju un pretiekaisuma geli, kas satur ketoprofēnu, var izraisīt gaismjutības reakcijas, un tāpēc stingri jāievēro to lietošanas noteikumi.