Par 59% palielinājusies saslimstība ar seksuāli transmisīvajām infekcijām
Šogad pirmajos piecos mēnešos par 59% palielinājusies saslimstība ar seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI), aģentūru BNS informēja Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).
Šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrēti 855 ar STI saslimušie, tostarp 63 ar sifilisu, 182 ar gonoreju, 594 ar uroģenitālo hlamidiozi, bet 16 gadījumos slimniekiem konstatēta anoģenitālā herpes vīrusu (HSV) infekcija.
"Epidemioloģiskās uzraudzības rezultāti liecina, ka šogad pirmajos piecos mēnešos kopējais STI gadījumu skaits salīdzinājumā ar 2010. gada analogu laika periodu pieaudzis par 59%. Tāpat kā 2010.gadā, arī šogad STI 1,5 reizes biežāk konstatē sievietēm nekā vīriešiem," pastāstīja LIC HIV/AIDS epidemioloģiskās uzraudzības un profilakses nodaļas pārstāve Violeta Mavčutko.
Saskaņā ar LIC apkopoto informāciju šogad pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, par 48% palielinājusies saslimstība ar gonoreju un par 51% ar hlamidiozi.
LIC norāda, ka saslimstība ar gonoreju šogad saglabājusies 2008.gada līmenī, tomēr tiek novērota jauna tendence – par 96% palielinājies ar gonoreju saslimušo sieviešu skaits.
"No epidemioloģiskā viedokļa šādu tendenci var vērtēt pozitīvi, jo infekcijas biežuma izlīdzināšanās starp abiem dzimumiem liecina par gonorejas diagnostikas uzlabošanos sievietēm, kurām līdz pat 50% gadījumu gonoreja norit bez pazīmēm. Jāatzīmē, ka visvairāk (60%) gonorejas gadījumu tika reģistrēti reproduktīvajā vecumā no 18 līdz 29 gadiem," norādīja Mavčutko.
Pasaulē pēdējos gados par nopietnu sabiedrības veselības problēmu kļuvusi gonorejas rezistence jeb noturība pret antibiotikām. "LIC laboratoriskā monitoringa rezultāti liecina, ka šogad Latvijā situācija ar gonokoku rezistenci ir relatīvi mierīga un gonoreja joprojām ir efektīvi ārstējama slimība. Tomēr risks ievest no citām valstīm jaunu gonokoka paveidu ar plašu rezistenci pret tradicionāli lietotajām antibiotikām ir liels. Tādēļ gonokoku rezistences monitorings ir ļoti svarīgs pasākums," paskaidroja eksperte.
Savukārt statistiski relatīvi zemā saslimstība ar hlamidiozi Latvijā neparāda reālo epidemioloģisko situāciju, bet liecina par nepietiekamu infekcijas diagnostiku. 2010.gadā Latvijā saslimstība ar hlamidiozi (46,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) bija daudz zemāka nekā Igaunijā (129,6 uz 100 000). 2009.gadā saslimstība ar hlamidiozi Latvijā bija vairākas reizes zemāka nekā Īslandē, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Somijā un vairākās citās ES valstīs.
"Gan sievietēm gan vīriešiem hlamidioze var noritēt bez simptomiem. Tādēļ hlamidioze ir būtiska sabiedrības veselības problēma, jo nereti ilgākā laika periodā tā izraisa nopietnas sekas, tādas kā neauglība. Saslimstības ar hlamidiozi pieaugums šogad galvenokārt ir saistīts ar hlamidiozes problēmas aktualizāciju un infekcijas diagnostikas uzlabošanu, kaut gan nav izslēgts arī saslimstības pieaugums," pastāstīja Mavčutko.
Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā viszemākā saslimstība ar seksuāli transmisīvajām infekcijām novērota 2008.gadā (1519 gadījumu jeb 67 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) un 2010.gadā (1588 gadījumi jeb 71 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju). Savukārt visaugstākā saslimstība ar STI reģistrēta 2000.gadā (2475 gadījumi jeb 104 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju).
LIC atgādina, ka pašārstēšanās seksuāli transmisīvo infekciju gadījumos nav pieļaujama, jo var izsaukt nopietnas komplikācijas. Laikus sākta un pareizi veikta ārstēšana ļauj ātri un pilnīgi izārstēt STI un līdz ar to apturēt infekcijas turpmāku izplatīšanos. Izmeklēšana un nepieciešamības gadījumā ārstēšana ir svarīga visiem STI slimnieka dzimumpartneriem.
