Ģimenes ārstiem visā Latvijā jau tuvākā mēneša laikā būs jāizvēlas, vai pievienoties ģimenes ārstu papildu pieejamības un kvalitātes programmai, kura, pēc Veselības ministrijas teiktā, ārstiem būs brīvprātīga.
Pirms mēneša valdība sprieda, bet nepieņēma Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos, kuros iekļauta šī kvalitātes programma, jo tai iebilda daļa ģimenes ārstu, kā arī Finanšu ministrija, kurai bija bažas par finansiālo jaunās ieceres izpildi. No VM dokumenta izriet, ka šī nauda tiks nodrošināta no valsts programmas Ārstniecība.
Jaunā pieejamības un kvalitātes programma paredz virkni rādītāju (kopumā 23), kas ietver gan veselības aprūpes pakalpojumu resursu nodrošināšanu ārsta praksē (darba organizācija, māsas iesaiste prakses darbā, pieejamais palīdzības apjoms), gan ārstniecības rezultātu izvērtējumu (hronisko pacientu aprūpe, pacientu hospitalizāciju skaits un citi). VM cer ar šo programmu panākt, ka pacientiem būs iespējams ātrāk nokļūt uz pieņemšanu pie sava ģimenes ārsta, ka ārsts vairāk iesaistīs medmāsu savā prakses darbā, kas ļaus viņam vairāk laika veltīt pacientiem, kuriem ir sarežģītākas veselības problēmas. Programma stimulēs ģimenes ārstu vairāk uzraudzīt savus hroniskos slimniekus, kuri sirgst ar cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, plaušu slimībām. Ja ģimenes ārsts vairāk rūpēsies par šiem pacientiem, tad viņi, visticamāk, mazāk nokļūs slimnīcā, kas valstij un arī pacientam ir finansiāli dārgāk.
Noteiktu punktu skaitu ģimenes ārsti varētu nopelnīt, ja veiktu profilaktisko darbu, tajā skaitā vēža skrīninga datu uzraudzību un atkarību profilaksi. Būtiski kvalitātes rādītāji, ko vērtēs, būs arī hospitalizēto pacientu skaits un diagnozes, ar kādām pacienti vērsušies pēc palīdzības slimnīcās vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, norāda VM speciāliste Egita Pole.
Līdzīga programma darbojas vairākās Eiropas valstīs, arī Igaunijā, kur pāris gadu laikā programmai pievienojušies 80 procenti ģimenes ārstu. Iecerēts, ka sistēma uzlabos pieejamību primārajai aprūpei un motivēs ģimenes ārstus ieviest vairāk uzlabojumu. Pacienti varēs labāk novērtēt sava ģimenes ārsta darbību, jo tie ārsti, kas pievienosies kvalitātes sistēmai, būs publiski zināmi.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norāda, ka programma ir brīvprātīga, tādēļ izvēle pievienoties vai atteikties paliek ārstu ziņā, taču aicina ārstus tai pievienoties. «Es apelēju pie ģimenes ārstu pilsoniskās un sabiedriskās apziņas, jo esmu pārliecināts, ka programma ļaus pakāpeniski sasniegt aprūpes kvalitātes izaugsmi,» saka ministrs. Ģimenes ārstu institūcija ir veselības nozares pamats, uz kuru balstās visa sistēma.
Reizi gadā Veselības norēķinu centrs vērtēs, vai ir izpildīti, pirmkārt, pieci obligātie kvalitātes rādītāji (darba vieta māsai vai ārsta palīgam, profilaktiskās apskates no jauna pierakstītajiem pacientiem, ātrās palīdzības izsaukumi, nosūtījumu skaits pie ambulatorajiem speciālistiem, hospitalizāciju skaits). Otrkārt, vērtēs visu kritēriju izpildi kopumā, un, ja kopējais iegūto punktu skaits nebūs mazāks par 70 procentiem no maksimāli iespējamās punktu summas, ārsti saņems papildu finansējumu. Gadā tas varētu sasniegt 2500 latus.
***
KĀ VĒRTĒS ĢIMENES ĀRSTA DARBU?
Programmā ir 23 kvalitātes rādītāji, starp tiem:
Ģimenes ārsta pieejamība, piemēram, sniedzot konsultācijas elektroniski vai ievietojot informāciju internetā, izveidojot savu mājaslapu utt.;
Ģimenes ārsta pieņemšana – tā jānodrošina četru dienu laikā;
Organizētā vēža skrīninga datu uzraudzība;
Profilaktiskas apskates;
Profilaktiskais darbs smēķēšanas atmešanai – uzskaitīt datus par smēķējošiem pacientiem, mudinot nesmēķēt;
Hronisku pacientu aprūpe – cukura diabēta pacienti, pacienti ar koronorāru sirds slimību, ar arteriālo hipertensiju, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, sniedzot šiem pacientiem informāciju par profilaksi, piemēram, lai nelietotu pārlieku daudz sāls uzturā, nesmēķētu u.c.;
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumi – iespēja dzīvībai nebīstamās situācijās saņemt ģimenes ārsta palīdzību, nevis saukt ātro palīdzību;
Pacientu hospitalizāciju skaits – slimnīcās jānonāk tikai tiem pacientiem, kam primārajā veselības aprūpes līmenī ir sniegta maksimāla palīdzība;
Papildu pieņemšana – darbdienu vakaros līdz pulksten 21, sestdienās, svētdienās, atslogojot slimnīcas un ātro palīdzību.
***
LATVIJĀ IR:
1076 ģimenes ārstu prakses, kurās reģistrēto pacientu skaits ir ne mazāks kā 1200 pacienti;
41 pediatriskā prakse, kur reģistrēto pacientu skaits nav mazāks par 400 pacientiem.