Slimnīcu apvienošanās ar zāļu tirgotājiem negatīvi ietekmētu veselības aprūpes pakalpojumu tirgu

Slimnīcu iespējama saplūšana un apvienošanās ar kādu no zāļu vairumtirgotājiem varētu negatīvi ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu tirgu un pastiprinātu viena tirgus dalībnieka vadošās pozīcijas zāļu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgos.

Tādēļ šāda apvienošanās būtu rūpīgi vērtējama, aģentūrai LETA norādīja Konkurences padomes (KP) vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.

Viņa skaidro, ka negatīvās sekas šajā gadījumā varētu būt sasaistīšanas efekta draudi, vājināta konkurence starp zāļu lieltirgotavām augšupejošajā tirgū, noteiktu ražotāju, vairumtirgotāju un izplatīšanas kanālu izslēgšana, tiešās tirdzniecības izslēgšana, kā arī pārslēgšanās problēmas uz citu piegādes avotu - lieltirgotavu.

Līdztekus konkurences aspektiem šajā gadījumā būtisks būtu arī nozares speciālistu, kas uzrauga veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību reģionos, vērtējums.

Pagaidām KP nav saņēmusi ziņojumu par "Recipe Plus" vai tās saistīto uzņēmumu apvienošanos ar Aizkraukles vai citu pilsētu slimnīcām. KP rīcībā arī nav pietiekamas informācijas par "Veselības aprūpes fonda" tiešu vai netiešu saistību ar "Recipe Plus" un plānoto darījumu juridiskajiem aspektiem.

Kabanova skaidro - ja KP kļūs zināmi fakti, ka ir notikusi nepaziņota apvienošanās, tā ir tiesīga sodīt vainīgās personas ar naudas sodu līdz 1000 latiem par katru nokavēto apvienošanās paziņošanas dienu. Tomēr, kamēr no pārdevēja un potenciālā pircēja puses nav pieņemti nekādi lēmumi, noslēgti darījumi, kas norāda uz kopēju gribu veikt apvienošanos, par apvienošanos nav pienākums paziņot.

Izvērtējot publiski pieejamo informāciju, redzams, ka šādi darījumi ar pašvaldību mantu - slimnīcām - varētu saturēt apvienošanās pazīmes. Konkurences likumā ir noteikts, ka tirgus dalībniekiem, kuri nolēmuši apvienoties, pirms apvienošanās ir jāiesniedz KP ziņojums par plānoto darījumu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu vai arī to kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40%.

"TV3" raidījumā "Nekā personīga" iepriekš izskanēja, ka pirms gada izveidots fonds, aiz kura, pēc nozares profesionāļu domām, varētu stāvēt lielākais zāļu lieltirgotājs "Recipe Plus", kāro privatizēt Latvijas mazās slimnīcas.

Savukārt "Recipe Plus" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Udačins biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" apgalvoja, ka "Recipe Plus" nav AS "Veselības aprūpes fonds" dalībniece.

"Recipe Plus", tāpat kā līdz šim, plāno darboties savā - zāļu lieltirgotavas - jomā.

"Vēlos paskaidrot arī, ka AS "Recipe Plus" neplāno privatizēt slimnīcas vai veidot veselības aprūpes iestāžu tīklu. AS "Recipe Plus" ir zāļu lieltirgotava, kuras nozīmīgākie klienti ir visas Latvijas aptiekas. Likumdošanas prasību dēļ lieltirgotavai ir jāapgādā arī Latvijas lielās un mazās slimnīcas. Diemžēl liela daļa slimnīcu ir iestigušas parādos. Arī par zāļu piegādēm ir parādā lieltirgotājiem ārkārtīgi nozīmīgas summas," stāstīja Udačins.

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais