Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis jau šodienas Ministru kabineta sēdē solījis apstiprināt 25 miljonu latu piešķiršanu neatliekamās palīdzības nodrošināšanai gada pēdējos divos mēnešos, un finanšu ministrs Einars Repše ir apliecinājis, ka šie līdzekļi būs.
Tas nozīmē – drūmākās prognozes, ka novembrī un decembrī cilvēkiem nebūs pieejama medicīniskā palīdzība pat akūtos gadījumos, nepiepildīsies.
Visas problēmas ar veselības aprūpes pieejamību gan tas neatrisina. Slimnīcas, kas sniedz neatliekamo palīdzību, līdz šim strādājušas lielākā apjomā nekā valsts noteiktās kvotas, tādējādi radušās līdzekļu pārstrādes, kas nozīmē – valsts slimnīcām ir palikusi parādā, jo akūtā medicīniskā aprūpe ir bijusi nepieciešama vairāk pacientiem, nekā pieļauj finansējums. Veselības ministrija lēš, ka tādējādi kopumā būtu nepieciešami aptuveni 43 miljoni latu. Turklāt plānveida palīdzību stacionāros par valsts naudu nevar saņemt jau kopš vasaras vidus un rindas ir pārceltas uz nākamo gadu.
Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP), kā arī sabiedrisko organizāciju vadība, piemēram, Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, gan pauduši gandarījumu, ka vismaz 25 miljoni latu tomēr būs. Kā risināt jautājumu par pārtērētajām kvotām, varēšot domāt nākamā gada budžeta kontekstā. Taču vismaz šobrīd solītās papildu naudas apsolījums būšot labs signāls slimnīcu darbiniekiem nepamest darbu un šo valsti, sacīja J. Kalējs. Šobrīd neatliekamo palīdzību sniedz 20 Latvijas slimnīcās, kuru līgumos ar valsti finansējums novembrim un decembrim bija norādīts nulles apmērā.
To, ka nauda būs, un to, visticamāk, apstiprinās šodienas valdības sēdē, Neatkarīgajai veselības ministre B. Rozentāle solīja jau iepriekš, jo to varējis secināt no Finanšu un Veselības ministrijas sarunu gaitas. Vakar jautājuma aktualizēšanā bija iesaistījies arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), kurš jau vairākkārt ir nācis ar alternatīviem priekšlikumiem Veselības ministrijas realizētajai veselības aprūpes politikai. Šoreiz viņš uz sarunu bija aicinājis premjeru, Jaunā laika līderi Solvitu Āboltiņu un Ārstu biedrības, Slimnīcu biedrības un LVSADA pārstāvjus. Par veselības jomu atbildīgo – Tautas partijas amatpersonu – šajā sanāksmē gan nebija, ko G. Daudze skaidroja ar sarunu starp institūciju – Ministru kabineta un Saeimas – augstākajām amatpersonām, nevis politiskajām partijām. Bet tikšanos viņš esot iniciējis, jo joprojām esot ārsts un redzot situāciju nozarē.
Tikšanās laikā sarunu dalībnieki esot bijuši arī vienisprātis, ka jāaktualizē cilvēkresursu attīstības programma veselības aprūpē, piemērojoties jaunajiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka no jauna jāplāno, kādi speciālisti Latvijā būs vajadzīgi, kādās jomās, attiecīgi paredzot izglītības politiku, kā arī nosakot jaunus atalgojuma principus. Svarīgi esot panākt arī to, lai algas medicīnā vairs mazinātas netiktu, kam vakar piekrita arī premjers.
Valdības vadītājs arī atkārtoti solīja, ka finansējums veselības aprūpei nākamgad būs 3,4% apmērā no IKP, kas kopumā atbilst šā gada līmenim. Nemainīgu finansējumu tas nozīmē gan tikai procentuālā līmenī. Tā kā finanšu rādītāji slīd uz leju, naudas summas izteiksmē tas nozīmēs par aptuveni 43–46 miljoniem latu mazāku veselības budžetu.