Latvijā izplatās reta infekcijas slimība; viens cilvēks miris
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, norāda Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC), taču, sākot no pagājušā rudens, inficēšanās ar šo slimību būtiski pieaugusi. Šogad viens cilvēks miris.
Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidrots, ka gandrīz visi inficēšanās gadījumi notikuši daudzdzīvokļu namu dzīvokļos, Neatkarīgajai saka LIC speciāliste Inese Skrastiņa. Tāpēc LIC vērsies Veselības ministrijā, uzņēmumos Rīgas ūdens un Rīgas siltums ar lūgumu risināt problēmu. Leģionāru slimība, kas savu nosaukumu ieguvusi pēc kara veterānu leģiona sanāksmes pirms 40 gadiem Amerikā, norit kā plaušu karsonis – tai ir straujš sākums, augsta temperatūra, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi. Cilvēka organismā slimības ierosinātājs nonāk, ieelpojot baktērijas saturošas aerosola veida ūdens daļiņas vai putekļus. Jo ūdens pilieniņi sīkāki, jo inficēšanās risks lielāks. Inficēšanās nav iespējama, iedzerot ūdeni, jo baktērijām jānonāk tieši plaušās, uzsver Latvijas Infektoloģijas centra speciālisti. Legioneloze neizplatās arī no personas uz personu.
Kopš 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. oktobrim reģistrēti 14 legionelozes saslimšanas gadījumi jeb 0,3 gadījumi mēnesī. Tomēr, sākot no pērnā gada novembra, līdz pat šodienai –
13 jeb 2,2 saslimšanas gadījumi mēnesī. "Pateikt, kāpēc ir šāds saslimšanas pieaugums, mēs pašlaik nevaram," atzīst I. Skrastiņa. Tie gadījumi, kur cilvēki inficējušies Latvijā, saistīti ar gaisa uzsildīšanas ierīcēm, tātad apkuri dzīvokļos. Pāris gadījumos cilvēki no Latvijas inficējušies ārzemēs.
Infekcijas avots ir baktēriju – legionellu – saturošs ūdens, taču ne visur šīs baktērijas spējīgas savairoties, proti, tām patīk stāvošs ūdens, vietas, kur ūdens netek regulāri. Dabā legionellas sastopamas nelielā daudzumā ezeros un upēs.
Tās var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās plus 20 līdz plus 45 grādiem un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu) klātbūtnē. Legionellas īpaši vairojas ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas. Kā piemērs tiek minētas arī viesnīcas, kurās ir slikti sanitārie apstākļi un kuras apgādātas ar nedezinficētu ūdeni. Tad var inficēties dušā, ieelpojot ūdens pilienus. Tomēr lielākie uzliesmojumi esot saistīti ar gaisa atvēsināšanas iekārtām, kā arī gaisa kondicionieriem, kuros gaisa atvēsināšanai tiek lietots ūdens.
LIC informē: lai izvairītos no inficēšanās, dzīves vietā karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos – jāseko tam, lai tekošais aukstais ūdens būtu zem plus 20 grādiem, bet karstais – virs plus 50 grādiem. Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no aplikuma, kā arī dezinficēt tos, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus vai ar augstu temperatūru, ieliekot verdošā ūdenī. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes būtu jātecina reti lietojamie ūdens krāni un dušas. No baseiniem ūdeni nepieciešams izlaist un baseinu tīrīt vismaz vienu reizi nedēļā. Visas dzesēšanas sistēmas divas reizes gadā nepieciešams tīrīt un dezinficēt.
Saskaņā ar LIC datiem, ja leģionāru slimība netiek ārstēta, letalitāte ir līdz pat 39%, taču arī ārstēšanas gadījumā letalitāte ir 5–10% robežās.
***
LEGIONELOZE
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis)
Raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39–40,5 °C, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi
Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947. gadā
Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976. gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu leģiona sanāksmē
Cilvēka organismā slimības ierosinātājs nonāk, ieelpojot baktērijas saturošas aerosola veida ūdens daļiņas vai putekļus
Inficēšanās nav iespējama, iedzerot ūdeni, baktērijām jānonāk tieši plaušās. Legioneloze neizplatās no personas uz personu.
Avots: Latvijas Infektoloģijas centrs