Ārstiem jāmeklē izeja no bezdarba
Bezdarbnieku skaits, kuru pēdējā nodarbošanās bijusi saistīta ar medicīnu, pārsniedz tūkstoti. Bet vislielākais atlaisto medicīnas darbinieku daudzums bijis Rīgas 1. slimnīcā, kur darbavieta uzteikta vairāk nekā 400 cilvēkiem. Salīdzinoši daudz mediķu atlaisti arī Talsos, Bauskā un citur.
Latvijas Ārstu biedrība kolēģu atbalstam izveidojusi sadaļu interneta mājaslapā www.arstubiedriba.lv – Karstais ziņojumu dēlis, kur bez maksas tiek izvietota informācija par ārstiem, kuri meklē darbu, un par ārstniecības iestādēm, kuras darbu piedāvā. No ievietotajiem sludinājumiem var secināt, ka potenciālo darba devēju vidū pārsvarā ir privātās ārstniecības iestādes. Tikai trijos sludinājumos bija piedāvāts darbs valsts un pašvaldību slimnīcās – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pediatram, Jēkabpils rajona slimnīcā neirologam un Rēzeknes – bērnu neirologam, LOR speciālistam un okulistam. Tāpat šajā mājaslapā izvietota informācija par darba piedāvājumiem ārzemēs – Lielbritānijā, Zviedrijā un Vācijā. Un Ārstu biedrības dati liecina, ka katru mēnesi prom plāno braukt arvien vairāk mediķu.
Bez darba atzīti speciālisti
Ārsts Juris Žarinovs ir viens no tiem pieredzējušajiem ārstiem, laparaskopiskās ķirurģijas metodes pamatlicējiem Latvijā, kura turpmākais liktenis lielā mērā ir neskaidrs. Pagaidām viņš joprojām strādā Rīgas 1. slimnīcā, kur ir Ķirurģijas klīnikas vadītāja vietnieks un ķirurģijas bloka vadītājs. Šajā slimnīcā viņš strādā kopš 1988. gada, taču, pēc pašreizējām ziņām, Veselības ministrija naudu slimnīcai apsolījusi vien līdz 31. decembrim. Tātad, neraugoties uz to, ka simtiem darbinieku jau atlaisti, pēc tam darba šeit var nebūt arī pārējiem. J. Žarinovs neslēpj – daudzi viņa kolēģi staigā ar vārdnīcām un mācās valodas, lai brauktu uz citu valsti. "Es negribu braukt, bet varbūt, ka nāksies," viņš piebilst. Drošības spilvens gan ir privātās klīnikas Veselības centra 4 vadītāja Māra Rēvalda piedāvājums strādāt un veikt operācijas tur, nodrošinot vispiemērotākos apstākļus un tehnoloģijas tādam darbam. Taču daudz ko noteiks tas, vai būs pacienti, kas varēs par to maksāt, un vai apdrošinātāji būs gatavi kompensēt arī dārgākas operācijas.
Veselības centrā 4 šobrīd plānveida operāciju veikšanai uzrunāti un pieņemti darbā septiņi ārsti no slimnīcām – Rīgas 1. un 2. slimnīcas, Austrumu un P. Stradiņa slimnīcas. "Dažos gadījumos ārsti ar mums sazinājās, bet ir gadījumi, kad es pats, redzot, ka bezdarbs draud vienkārši izciliem vēdera dobuma ķirurgiem, piemēram, dakterim Žarinovam un dakterim [Rīgas 1. slimnīcas ķirurgam Mārim] Sabam, pats viņus uzrunāju," Neatkarīgajai saka M. Rēvalds. Viņš uzsver – tā ir traģēdija, ka cilvēkiem, kuru darbs ir bijis pieprasīts un kuri ļoti veiksmīgi strādājuši visus šos gadus, tagad būtu jāstaigā, meklējot darbu un piedāvājot savus pakalpojumus. Tāpēc viņš ārstus uzrunājis pats.
Konkurenci negrib
Mediķu vidē arī neslēpj, ka daudziem ārstiem, kuri reorganizāciju dēļ palikuši bez darba, grūti atrast ko vietā, jo citu klīniku vadošie speciālisti nemaz negrib redzēt sev konkurenci, jo vairāk – darbinieku skaita samazināšana notiek praktiski visur.
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris atzīst, ka atlaisto mediķu situācija un turpmākie nodomi ir dažādi. "Viena daļa ir tādi, kas strādāja, būdami pensijas vecumā, un, aizejot no darba, viņi pensionējas. Ir daļa, kas paliek bezdarbnieki uz kādu laiku. Bet jaunāki, uzņēmīgāki un ar labu CV brauc projām. Jo arī privātajā sektorā, kurā viņus varētu pieņemt, visās specialitātes nopelnīt nevar," norāda V. Keris. Labi varot nopelnīt piemēram, plastiskajā ķirurģijā, stomatoloģijā, endoskopijā. "Bet lielā ķirurģija – es, godīgi sakot, nedomāju, ka šis segments Latvijā ir tik nopietni attīstīts, lai kāds uz tā varētu balstīt savu izdzīvošanu," saka V. Keris. Esot gan arī gadījumi, kad ārstiem paveicas un viņi atrod labāku piedāvājumu par līdzšinējo darbu.
Mediķus pārkvalificēs
Veselības ministrija par Eiropas sociālā fonda naudu iecerējusi mediķiem iespēju pārkvalificēties par neatliekamās palīdzības ārstiem vai ģimenes ārstiem, par ko gandarījumu pauž arī LVSADA vadītājs. Ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders skaidro, ka par neatliekamās palīdzības ārstiem varētu pārmācīties anesteziologi, reanimatologi un ķirurgi. Savukārt piedāvājums iegūt ģimenes ārsta specialitāti vairāk attiektos, piemēram, uz terapeitiem. Pārkvalifikācija tikšot sākta šā gada beigās vai nākamā gada sākumā un ir ieplānota līdz 2011. gadam. Pagaidām nav zināms, cik mediķu varētu izmantot šo iespēju, bet, plānojot projektu, lēsts, ka tie varētu būt 2250 cilvēki.
V. Keris norāda, ka jādara arī viss iespējamais, lai pacienti varētu saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību ar valsts atbalstu. "Jāskatās arī tās medicīnas jomas, kuras nākotnē varētu attīstīt pakalpojumu eksportam. Tomēr prioritāte ir mūsu pašu cilvēki, un, kamēr viņi nespēj saņemt to, kas viņiem pienākas par mūsu pašu nodokļu naudu, tikmēr nodarboties pārsvarā ar pakalpojumu eksportēšanu – lai tā paliek privātās medicīnas prioritāte. Valstij būtu vispirms jāpadomā par savējiem," teic V. Keris.