Kamēr plaušu speciālistu asociācijas un biedrības Pasaules astmas dienā runā tikai par valsts zāļu kompensācijas apmēra palielināšanu, nevis aicina farmācijas industriju pazemināt zāļu cenas un sabiedrību ievērot profilakses pasākumus, tas liecina nevis par pacientu interešu aizstāvību, bet izskatās pēc farmācijas industrijas lobēšanas, norādījis veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība).
Kā informē Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders, ministrs norāda, ka šobrīd valsts visiem astmas pacientiem nodrošina medikamentu kompensāciju 75% apmērā. Kopumā astmas medikamentu kompensācija pacientiem 2010.gadā valstij izmaksājusi 3,8 miljonus latu, savukārt kompensācija visām elpošanas slimībām – 4,2 miljonus.
Veselības ministrs uzsver, ka, palielinoties nozares finansējumam, kompensējamo medikamentu sistēmas attīstība un pilnveidošana būs viena no prioritātēm. "Neskatoties uz normatīvo regulējumu, kas paredz kompensējamo zāļu sistēmā iekļaut medikamentus, kuru cenas ir vismaz trešās zemākās Eiropas Savienībā un nav dārgākas kā Lietuvā vai Igaunijā, joprojām farmācijas firmas novirza būtiskus resursus dažādām mārketinga aktivitātēm (tai skaitā, apmaksājot sabiedrisko attiecību firmu pakalpojumus Pasaules Astmas dienas aktivitātēm). Tas vēlreiz apliecina, ka, patiesi rūpējoties par pacientiem, ražotājiem zāļu cenu būtu vēl iespējams samazināt," norāda ministrs.
Veselības ministrs aicina lielās farmācijas kompānijas un to vietējo pārstāvniecību Latvijā vadītājus, kuru medikamentu lietošanu valsts apmaksā astmas un citu elpošanas slimību gadījumos – Jāni Dobeli (AstraZeneca), Dinu Šmitu (Glaxosmithkline), Juriju Jermaku (Boehringer Ingelheim) un Imantu Sinku (Merck Sharp & Dohme) - samazināt valsts kompensēto medikamentu sistēmā tirgoto zāļu cenu, kā arī veltīt savus marketinga resursus arī cīņai ar vienu no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem – smēķēšanu.
Saskaņā ar VM apkopoto informāciju 2009.gadā "AstraZeneca" globālie ieņēmumi bija 32,8 miljardi ASV dolāru (apmēram 16,4 miljardi latu), "Merck Sharp & Dohme" – 27,4 miljardi ASV dolāru, tostarp Latvijā mārketinga aktivitātēm iztērēti apmēram 200 tūkstoši latu (2008.gadā ‒ vairāk nekā 300 tūkstoši latu); "Glaxosmithkline" – 45 miljardi ASV dolāru, un Latvijā mārketinga aktivitātēm iztērēti vairāk nekā 800 tūkstoši latu (2008.gadā nepilns miljons latu); "Boehringer Ingelheim" – globālie ieņēmumi bija 16,9 miljardi ASV dolāru.
Šneiders atgādināja, ka, neskatoties uz ļoti ierobežoto veselības aprūpes finansējumu, šogad kompensējamie medikamenti tiek nodrošināti tādā pašā apmērā kā iepriekš un kompensācijas apmēri nav samazināti. Vienlaikus VM sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību pašlaik gatavo tālākos priekšlikumus izmaiņās normatīvajos aktos, kas traktēs smēķēšanu bērnu un grūtnieču tuvumā kā vardarbību pret bērnu.
Jau vēstīts, ka, sagaidot Pasaules astmas dienu, kas tiek atzīmēta 3.maijā, Latvijas plaušu speciālistu asociācijas un biedrības lūgušas atbildīgās institūcijas palielināt medikamentu kompensācijas procentu bērnu astmas un HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) ārstēšanai.