Sabiedrības veselības institūts iesaka Lieldienās nepārspīlēt ar majonēzes lietošanu

Sabiedrības veselības institūts norāda: Lieldienās majonēzes pārdošanas apjoms palielinās pat trīskārtīgi, taču uztura speciāliste Ksenija Andrijanova brīdina, ka Lieldienu laikā ir paaugstināta iespējamība tikt pie liekā svara, jo majonēze ir produkts ar augstu uzturvērtību – 100 grami var saturēt līdz pat 600 kilokalorijām.

Atkarībā no tauku daudzuma, tiek izdalītas majonēzes ar augstu tauku saturu (55% un vairāk), vidēji augstu tauku saturu (40 – 55 %) un zemu tauku saturu (līdz 40%). Ksenija Andrijanova ir pārliecināta, ka tā patērētāju grupa, kas seko līdzi svara izmaiņām, izvēlas majonēzi ar zemu tauku saturu.

“Oriģinālā majonēzes receptē ietilpst olīveļļa, olas dzeltenums, etiķis vai citrona sula, cukurs, sāls, sinepes vai citas garšvielas. Taču rūpnieciskajos mērogos īstu olu vietā tiek izmantots olu pulveris, vai, sliktākajā gadījumā – sojas lecitīns. Piena vietā – piena pulveris. Sinepju vietā – sinepju pulveris. Šie pulveri ir dabīgi, bet tiem nav svaigo produktu bioloģiskās vērtības. Ir vērts pievērst uzmanību arī sāls daudzumam – kā zināms, produkti ar augstu sāls saturu nav ieteicami ikdienas patēriņam,” zina stāstīt Ksenija Andrijanova.

“Majonēze ar zemu tauku saturu arī nav risinājums veselīgajai ēdienkartei. Nevar vienkārši „izņemt” taukus no produkta, atstājot tam tādu pašu garšu un konsistenci, tāpēc tā saucamajās „Light” majonēzēs bieži vien ir paaugstināts ogļhidrātu un E vielu daudzums,” norāda Ksenija Andrijanova.

Ksenija Andrijanova aicina uzmanīgi lasīt sastāvu un izvēlēties augstas kvalitātītes majonēzi, kurā ir pēc iespējas mazāk E vielu un pēc iespējas vairāk dabīgo sastāvdaļu.

Latvijā

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Svarīgākais