PVO: ieguldītais veselībā dos rezultātu

Jo valsts mazāk iegulda ilgtermiņa sabiedrības veselības pasākumos, jo lielāki būs tās izdevumi veselības aprūpē kopumā, ir pārliecināta Pasaules veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja vadītāja Žužanna Jakaba, aicinot saredzēt sabiedrības veselības, īpaši profilakses, lielo nozīmi, lai cilvēki dzīvotu labāk.

Eksperte, kas vakar piedalījās arī Nacionālās attīstības padomes (NAP) sēdē, kur tika apspriestas Sabiedrības veselības pamatnostādnes, atzinīgi novērtē Latvijas līdz šim paveikto, tomēr uzsver, ka «līdz Eiropas vidējam līmenim Latvijai vēl tāls ceļš ejams».

Latvijā cilvēki nodzīvo vidēji vismaz piecus gadus īsāku mūžu nekā Eiropā, īpaši vīrieši, kuru vidējais paredzamais mūža ilgums ir par desmit gadiem mazāks nekā sievietēm. Tas nebūt nenozīmē, ka vīrieši vairākumā gadījumu nomirst tieši uz pensionēšanās sliekšņa, bet, pēc statistikas datiem, īso mūžu ietekmē gan ceļu satiksmes negadījumos mirušo skaits, gan smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ iegūtās slimības. Galvenie nāves cēloņi Latvijā ir hroniskas saslimšanas: asinsrites sistēmas slimības (53,4%), un tas ir 3,3 reizes augstāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs, otrajā vietā – ļaundabīgie audzēji (19,9%), kā arī ārējie nāves cēloņi (traumas, pašnāvības, vardarbība). Ž. Jakaba norāda, ka Latvijā pēdējos gados šajā ziņā notikušas pozitīvas pārmaiņas, taču process ir lēns, tāpēc, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvija būtiski atpaliek. Īpaši satraucoši ir dati par lielo alkohola un tabakas patēriņu mūsu valstī, kas ir divas līdz trīs reizes augstāks nekā vidēji ES, bet alkohola un tabakas cenas ir starp zemākajām Eiropā. NAP sēdē Ž. Jakaba pat rāda datus par smagas piedzeršanās epizodēm – 20% vīriešu reizi nedēļā smagi piedzeras. Eksperte ierosina, un tāda ir arī PVO nostāja: jāpaaugstina šo preču cenas, arī akcīzes nodoklis.

Veselības ministrija (VM) izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes, un viena no svarīgākajām idejām ir panākt, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvotu veselīgāk un ilgāk. To var ietekmēt dažādi valstiski lēmumi, taču būtiski ir jāmaina arī cilvēku attieksme pašiem pret savu veselību. Latvijā 2009. gadā ar asinsrites sistēmas slimībām nomira 16 077 cilvēki, no kuriem 9807 nebūtu nomiruši, ja viņi nebūtu pakļauti tādiem riska faktoriem kā alkohola un tabakas lietošana, zems augļu un dārzeņu patēriņš uzturā, nepietiekama fiziskā aktivitāte, augsts asinsspiediens, augsts ķermeņa masas indekss, augsts holesterīna līmenis asinīs, norāda VM.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas atklāja sabiedrības veselības konferenci, sacīja: runājot par veselību, mēs bieži redzam slimnīcu, medicīnas aprīkojumu, taču ir skaidrs, ka veselība atkarīga no cilvēka dzīvesveida, attieksmes pašam pret sevi. V. Zatlers sagaida, ka tiks izstrādāts plāns, kā sasniegt mērķus. Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis uzsver, ka veselībai jābūt ikvienas politikas pamatā un ikvienai ministrijai ir par to jādomā – izglītības jomā jāpanāk, lai bērni četras reizes nedēļā sportotu, zemkopības – lai ražotu veselīgu pārtiku, satiksmes – jārūpējas par drošību uz ceļiem, bet iekšlietu sistēmā jāveic cīņa ar nelegālo alkoholu.

***

UZZIŅAI

Sabiedrības veselības pamatnostādņu mērķis – līdz 2017. gadam paveicamais:

- pagarināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu par 2 gadiem;

- par 2 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus;

- par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus*

* gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz 65 gadiem, ja nebūtu miris nelaimes gadījumā vai citu iemeslu dēļ

Vidējais mūža ilgums Latvijā pašlaik ir 72,7 gadi (vīriešiem 67,3, sievietēm – 77,7)

Līdz 2017. gadam cer sasniegt vidējo mūža ilgumu 75 gadi

***

Iepriekšējo desmit gadu laikā

IR sasniegts:

samazinājusies zīdaiņu mirstība;

samazinājusies bērnu (līdz 4 gadiem) mirstība ārējo cēloņu dēļ;

samazinājusies saslimstība ar vakcīnregulējamām infekcijas slimībām (piemēram, masalas);

samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits.

*

NAV sasniegts:

jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums nesasniedz 95% no ES rādītāja;

nesamazinās mirstība no krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgiem audzējiem;

neuzlabojas garīgās veselības rādītāji;

neuzlabojas pusaudžu

grūtniecības rādītāji.

Avots: Veselības ministrija