Lai rastu risinājumu antibiotiku rezistences problēmai, būtu jāmaina likumi, kas vairāk ierobežotu antibiotiku izrakstīšanu un lietošanu, tādu viedokli vakar Pasaules veselības dienā pauda Pasaules veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne.
Antibiotiku rezistence nozīmē, ka infekcijas vairs nereaģē uz ārstēšanu ar antibiotikām, baciļi nav jutīgi pret zālēm.
Latvijā un pasaulē antibiotiku rezistence palielinās, kuras dēļ Eiropas Savienībā (ES) gadā mirst apmēram 25 000 iedzīvotāju, liecina PVO dati. Organizācijas veiktajā pētījumā atklājies, ka no 21 Austrumeiropas valsts 14 valstīs antibiotikas bieži vien var iegādāties bez receptēm, savukārt tikai septiņām no tām ir nacionālie plāni, kā samazināt antibiotiku rezistenci. "Pasaulē arvien biežāk sastopami gadījumi, ka vienkāršas infekcijas vairs nereaģē uz ārstēšanu ar antibiotikām. Antibiotikas, ar kurām var ārstēt bīstamas saslimšanas, zaudē spēku," saka A. Rūrāne. Speciālisti skaidro, ka rezistence pret antibiotikām rodas, tās ilglaicīgi un nevietā lietojot. Atsevišķās valstīs antibiotikas dod arī veseliem dzīvniekiem, lai veicinātu augšanu vai novērstu saslimšanu. Cilvēki lieto antibiotikas arī vīrusu izraisītu infekciju, piemēram, gripas, ārstēšanai, taču šīs saslimšanas nav ārstējamas ar antibiotikām. P. Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis norāda, ka Latvijā pašlaik novērotas aptuveni sešas līdz septiņas baktērijas, kas ir rezistentas pret antibiotikām. Slimnīcas mēnesī saskaras ar apmēram 100 pacientiem, kuriem vērojama antibiotiku rezistence. Antibiotiku rezistence var veidoties arī gadījumos, ja cilvēki, bieži pat nekonsultējoties ar ārstiem, bet, parādoties saslimšanas pazīmēm, uzreiz lieto antibiotikas. Cilvēkiem pat mājās glabājas antibiotiku krājumi katram gadījumam.