Vakar izšķīrās, kur turpmākos trīs gadus strādās jaunie ārsti, kuri šogad beidza rezidentūru. Ar satraukumu šī diena tika gaidīta ne tikai tāpēc, ka šī sadale vismaz trīs gadu garumā nozīmēs darbu Veselības ministrijas noteiktā vietā, jo tādas ir saistības, studējot par valsts līdzekļiem, bet arī tādēļ, ka šajos apstākļos, kad daudzas slimnīcas savus darbiniekus atlaiž, nav skaidrs, vai visi rezidentūru beigušie būs ārstniecības iestādēs pieprasīti.
Šogad rezidentūru absolvējuši 94 jaunie ārsti, kuriem aiz muguras aptuveni 12 izglītošanās gadu. Taču uz sadali vakar bija ieradušies tikai aptuveni puse, tāpēs par lielu daļu rezidentūras beidzēju skaidrības vēl nav. Pašlaik normatīvie akti par mediķu izglītību Latvijā nosaka, ka vispirms seši gadi jāstudē, lai saņemtu ārsta diplomu, bet pēc tam vairāki gadi jāmācās rezidentūrā, bet pēc tam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Veselības ministrija nosūta jaunos ārstus strādāt valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs, kur viņiem jāstrādā vismaz trīs gadi. Ja šie noteikumi pildīti netiek un rezidentūras absolvents atsakās strādāt, summa, ko valsts samaksājusi par studijām rezidentūrā, noteiktā termiņā jāatmaksā atpakaļ. Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders skaidroja, ka jauno ārstu darbavietas lielā mērā esot atkarīgas no tā, par kādu speciālistu nepieciešamību ir informējušas pašas slimnīcas. Liela daļa absolventu attiecīgajās slimnīcās jau ir strādājuši rezidentūras laikā, un tādā gadījumā ārstniecības iestāde var lūgt, lai ministrija pie viņiem arī pēc tam darbā nosūta konkrēto cilvēku. Ja tādas iespējas nav, tad jaunais ārsts var izvēlēties kādu citu no ministrijas piedāvātajām.
No jauna studijas rezidentūrā šogad uzsākuši 132 medicīnas studenti. Visvairāk no viņiem mācīsies ģimenes ārsta specialitātē – 25. Topošo ārstu vidū pieprasīta ir anesteziologa specialitāte, kuru izvēlējušies 15 cilvēku.