Vislielākās domstarpības darba grupā, kas vērtēja traumpunktu un lokālo slimnīcu reformu, bijušas par traumpunktu darbības laiku un attiecīgi finansējumu, iepazīstinot ar Veselības ministrijā (VM) tapušo starpziņojumu, saka ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.
Viens no priekšlikumiem ir traumpunktos dienas laikā palīdzību, kas nav neatliekama, sniegt par maksu, tomēr, kā atzīst arī pats VM darba grupas vadītājs J. Bundulis, visticamāk, šādu priekšlikumu neīstenos.
Šodien VM jābūt gatavam gala ziņojumam, kuru varētu virzīt izskatīšanai valdībā. Darba grupa piedāvā ieviest trīs līmeņu traumpunktus jeb pirmās medicīniskās palīdzības punktus, ņemot vērā sniedzamās medicīniskās palīdzības specifiku traumpunktos – palīdzība tiek sniegta ne tikai traumu gadījumos, bet arī citu saslimšanu gadījumos. Kā paskaidrojums, kas tad īsti ir šis punkts, lieto definīciju: tā ir ārstniecības iestāde vai struktūrvienība, kurā veselības aprūpes pakalpojumus sniedz pacientiem, kuriem ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos. Pirmā līmeņa punktā pacients ar vieglām traumām vai saslimšanām ierastos pats, bet palīdzību sniegtu ārsta palīgi. Otrā līmeņa punktā palīdzību sniegtu ārsts un ārsta palīgs vai māsa, savukārt trešā līmeņa punktā jau strādātu divi ārsti un divi ārsta palīgi vai māsas.
«Domas dalās par traumpunktu darbības laiku no
8 rītā līdz 4 pēcpusdienā, jo visās tajās vietās, kur mēs bijām, traumpunkti ir turpat, kur slimnīcas vai poliklīnikas, vai arī līdz tām ir 50 metru,» saka J. Bundulis. Izskanējis variants, ka palīdzība traumpunktos šajā laikā varētu būt par maksu, lai pacientus novirzītu pie ģimenes ārstiem. Apspriežot ierosmi Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā, priekšlikums saņēma kritiku, tāpēc, visticamāk, gala ziņojumā neparādīsies. Deputāte Ingrīda Circene teica, ka traumpunktos nedrīkstētu par kādu daļu pakalpojumu pieprasīt maksu, jo cilvēks ne vienmēr var nokļūt pie ģimenes ārsta, turklāt pats nespēj izvērtēt, vai konkrētajā situācijā iespējams gaidīt un doties pie ģimenes ārsta, vai tomēr jāvēršas traumpunktā. Deputāts Gundars Daudze uzsvēra, ka akūtos gadījumos traumpunktā palīdzībai jābūt bez maksas, bet, ja cilvēks divas dienas sēž mājās ar sasistu roku un neaiziet pie ģimenes ārsta, bet uz traumpunktu, pēc būtības viņam varētu prasīt maksāt kā par ambulatoru pakalpojumu poliklīnikā.
Saskaņā ar starpziņojumu finansējums traumpunktiem tiktu paredzēts atbilstoši to līmeņiem. Laikā no 16 līdz 8 punkti tiktu finansēti pēc tāmes finansējuma, bet attiecīgais veselības aprūpes centrs saņemtu lielāku finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, lai pagarinātu speciālistu pieņemšanas laikus līdz 16.
Arī lokālās slimnīcas no 1. jūlija piedāvāts finansēt attiecībā pēc līmeņiem. Samazinot nepieciešamo dežurējošo speciālistu skaitu, ārstniecības iestāde saglabātu savu statusu, vienlaikus valsts paredzētu finansējumu tikai par tām ārstniecības programmām, ko iestāde nodrošina. Tāpat darba grupa ierosina slimnīcām sadalīt apmaksas tarifus ķirurģiskajos un terapeitiskajos. ļ«No veselības budžeta ietaupījumi netiek plānoti, jo par to ir panākta izpratne koalīcijā un sarunās ar aizdevējiem,» atzina Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele. Reformu rezultātā gan šogad tiks ietaupīti līdzekļi, taču tos varēs izmantot veselības jomā.
***
UZZIŅAI
Lokālo neatliekamās palīdzības slimnīcu vidējās viena pacienta valsts izmaksas 2010. gadā
Slimnīca; Kopā ; Ārstēto pacientu skaits; Vidējās viena pacienta izmaksas
Preiļu slimnīca 575 416 1289 446,40
Krāslavas slimnīca 588 632 1753 335,79
Jūrmalas slimnīca 1 005 135 4410 227,92
Alūksnes slimnīca 641 234 2873 223,19
Ogres rajona slimnīca 1 146 353 5457 210,07
Dobeles un apkārtnes slimnīca 957 398 4886 195,95
Kuldīgas slimnīca 1 070 309 5525 193,72
Cēsu klīnika 1 162 389 6216 187,00
Madonas slimnīca 1 151 603 6175 186,49
Tukuma slimnīca 875 434 5436 161,04
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 1 080 266 6888 156,83
Avots: Veselības ministrijas starpziņojums
Vidējās viena pacienta izmaksas atšķiras vairāk nekā divas reizes starp «lētāko» un «dārgāko» slimnīcu. Šīs atšķirības, pēc Veselības ministrijas domām, atspoguļo ne tik daudz atšķirības stacionārās ārstēšanās nepieciešamībā, kā atšķirības iestāžu vadības politikā