Latvijā katrs desmitais bērns ir aptaukojies

Skolu kafejnīcās un veikalos skolēni var iegādāties galvenokārt saldumus un cukuru saturošus dzērienus, un tikai 46% skolu bērniem iespējams nopirkt arī svaigus augļus, vēl mazāk skolu – dārzeņus.

Bezmaksas augļi vai dārzeņi visiem skolēniem pieejami tikai desmitajā daļā skolu, norāda Veselības ekonomikas centra pētniece Iveta Pudule. Tas ir viens no iemesliem, kas izskaidro pētījumā par Latvijas bērnu antropometriskajiem parametriem iegūtos datus: vairāk nekā piektdaļai pirmklasnieku – gan septiņus, gan astoņus gadus vecu – ir liekais svars, ieskaitot aptaukošanos.

Pētījuma, kurā izmantota Pasaules veselības organizācijas izstrādāta metodika visām dalībvalstīm, mērķis ir iegūt informāciju par liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību septiņus gadus veciem bērniem un skolu vides atbilstību veselīgu paradumu veicināšanai.

Pētījumā savākti bērnu antropometrisko parametru rādītāji – auguma garums, ķermeņa masa, vidukļa un gurnu apkārtmērs, dati par pārtikas produktu pieejamību skolās un skolēnu iespējām būt fiziski aktīviem. Latvijā veikti jau divi pētījumi.

Tas, ko atklājuši pētnieki, nav iepriecinoša ziņa: pieaug to bērnu skaits, kuriem ir lieka ķermeņa masa, ieskaitot aptaukošanos. Kopumā aptaukošanās jau tika konstatēta 10,6 procentiem bērnu 7–8 gadu vecumā, pirms diviem gadiem tie bija 8,2 procenti pirmās klases skolēnu. "Uzmanību piesaista arī rādītāji, kas liecina par vecumam neatbilstošu, pārāk mazu svaru 11 procentiem bērnu," uzsver I. Pudule. "Cēlonis var būt ierobežota pārtikas produktu pieejamība sociāli ekonomiskās situācijas dēļ."

Pētnieki arī secina: skolas vide nenodrošina iespējas attīstīt veselīga uztura un fizisko aktivitāšu paradumus – 47% skolu ir kafejnīcas un veikali, bet 12,4% mācību iestāžu – produktu un dzērienu automāti. Tur skolēni var iegādāties galvenokārt saldumus un cukuru saturošus dzērienus. Bezmaksas augļi vai dārzeņi visiem skolēniem bija pieejami tikai desmitajā daļā skolu. Bezmaksas piens ir vien 5,4% skolu.

"Salīdzinot divu aptauju rezultātus, redzam, ka liekās ķermeņa masas un aptaukošanās īpatsvars 1. klases skolēniem turpina pieaugt, īpaši meitenēm, skolu kafejnīcu un veikalu piedāvātais pārtikas produktu sortiments skolēniem nav uzlabojies, tomēr vērojamas arī pozitīvas tendences, proti, Rīgā samazinās to skolu skaits, kurās ir pārtikas automāti, un alielinājies skolu īpatsvars, kurās skolēniem ir iespēja ārpus mācību stundām nodarboties ar fiziskām aktivitātēm skolas sporta zālē," secina I. Pudule. Kāpēc ir būtiski pētīt bērnu veselības rādītājus? Veselības problēmas, kas saistītas ar lieko ķermeņa masu, bērnībā ir mazāk skaidras, tomēr, sistemātiski pētot bērnu aptaukošanos, tiek novērota cieša saistība ar sirds un asinsvadu, diabēta, garīgu veselības problēmu riska faktoriem.

Pirmklasnieka mamma Laila Neatkarīgajai atklāj, ka patiešām, kopš bērns sācis mācīties skolā, viņš ir acīmredzami pieņēmies svarā. Atšķirības viņa izskaidro ar to, ka skolā bērniem drošības apsvērumu dēļ nav ļauts starpbrīžos paskraidīt, arī pagarinātajā grupā rāmi jāsēž klasē. Turklāt skolā ir pilnīgi cits ēšanas režīms nekā bērnudārzā. Pozitīvi ir tas, ka pavasarī bērni tomēr drīkstēs izskriet svaigā gaisā un ka skolā – tiesa gan, tikai divus mēnešus – bija ik dienu svaigi burkāni.

***

IETEIKUMI

Kad bērns sāk staigāt, pēc iespējas ātrāk atradināt no ratiņiem un likt bērnam iet pašam.

Iesaistīt bērnus viņus interesējošās sporta spēlēs vai sporta veidos.

Pēc iespējas nodrošināt ceļu uz un no skolas kājām.

Plānot ģimenes brīvdienas ar sportiskām aktivitātēm.

Iesaistīt bērnus mājas un lauku darbos.

Vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes 30 minūtes katru dienu, intensīvas fiziskas aktivitātes vismaz 40 minūtes 3–4 reizes nedēļā.

Ierobežot pie TV un datora pavadīto laiku līdz 1–2 stundām dienā.

Pilnvērtīgs miega režīms 8–12 stundas dienā.

Mācīt bērnam skolā izvēlēties veselīgu pārtiku.

Avots: Bērnu slimnīcas pediatre endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne