Zīdaiņu mirstība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Lai gan kopš padomju laikiem šis rādītājs samazinājies vismaz uz pusi, tomēr ir pietiekami augsts, lai radītu satraukumu.
Latvijas ārstu iniciatīvas projektā Izglābsim 100 bērnus! gada garumā tiks pētīti galvenie iemesli zīdaiņu mirstībai un izstrādāti ieteikumi situācijas uzlabošanai atbildīgajām institūcijām un valdībai.
Satraucoši rādītāji
Dati par zīdaiņu mirstību (mazuļi, kuri miruši līdz gada vecumam) liecina, ka Latvijā pašlaik ir 8,42 miruši bērni uz 1000 dzīvi piedzimušo (apkopotie dati par 2010. gadu), vidēji Eiropas Savienībā šis skaits ir daudz zemāks – 2010. gadā bija 5,61. Tiesa, Latvijā no ES valstīm nav vissliktākais rādītājs, jo, piemēram, Bulgārijā (pērn šis rādītājs bija 16,68) un Rumānijā (11,02) situācija ir vēl sliktāka.
Tā kā Latvija vienmēr tiek salīdzināta pirmām kārtām ar kaimiņvalstīm, tad jāsecina, ka esam līdzīgā situācijā – Igaunijā šis rādītājs ir 7,06 un Lietuvā 6,27. Viszemākā zīdaiņu mirstība Eiropā ir Zviedrijā, Francijā, Spānijā, Somijā, Vācijā un Itālijā – šajās valstīs zīdaiņu mirstība nepārsniedz četri. No pasaules valstīm vislabākie rādītāji ir Japānā – 2,78.
Par simt bērniem vairāk
Formāla informācija par to, kādu iemeslu pēc Latvijā nomirst mazuļi, ir zināma, taču apkopojoša pētījuma pēdējos gados nav bijis, nemaz nerunājot par konkrētiem ieteikumiem veselības un sociālās politikas veidotājiem, lai samazinātu zīdaiņu mirstību. Viena no projekta autorēm, Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Ilze Kreicberga stāsta, ka Latvijas ārstu iniciatīvas projektā Izglābsim 100 bērnus! galvenie zīdaiņu mirstības iemesli Latvijā tiks pētīti gada garumā.
Projekta autori spriež: ja izdotos samazināt jaundzimušo mirstību līdz to Eiropas valstu līmenim, kurās ir viszemākie rādītāji, Latvijā katru gadu varētu būt par līdz pat 100 bērniem vairāk. Projekts saņēmis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Attīstības biedrības Klīniskās izpētes ētikas komitejas piekrišanu. Izglābsim 100 bērnus! darba grupā ir mātes un bērna veselības aprūpes speciālisti: ginekologi, dzemdību speciālisti, neonatologi (jaundzimušo bērnu ārsti) un patologi, kā arī vecmātes. Projektu atbalsta farmācijas uzņēmums Roche Latvija programmas Roche Akadēmija ietvaros.
Vainīgi arī sociālie apstākļi
Visriskantākais bērna dzīves periods, kas saistīts ar salīdzinoši vislielāko mirstību, ir jaundzimušā periods jeb 28 pirmās dzīves dienas, norāda I. Kreicberga. Tas ir laiks, kad organisms tiek pakļauts milzīgiem pārbaudījumiem, pielāgojoties jaunajiem apkārtējās vides apstākļiem. «Samērā augstais zīdaiņu mirstības rādītājs Latvijā, visticamāk, ir kompleksa problēma, kuras pamatā ir arī sociālie aspekti, bet pilnīgi noteikti ir arī tādas lietas, ko varētu uzlabot medicīniskajā aprūpē,» uzskata I. Kreicberga.
Galvenie zīdaiņu mirstības iemesli iepriekšējos gados bija noteikti perinatālā perioda stāvokļi, iedzimtas anomālijas, infekcijas un parazitārās slimības, elpošanas sistēmas attīstības traucējumi, kā arī vardarbība pret bērniem.
Latvijā zīdaiņu mirstība zemāko rādītāju sasniedza 2008. gadā, taču tagad ar katru gadu situācija pasliktinās. Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdē, kur tika spriests par demogrāfijas jautājumiem, tika secināts, ka bērnu mirstības rādītāji Latvijā ir cieši saistīti ar sociālekonomisko situāciju valstī un nedraudzīgu ienākumu sadali starp sabiedrības grupām.
Latvijas Universitātes profesore Ingrīda Rumba Rozenfelde, pētot tieši perinatālo bērnu mirstību (rādītājs, kas ietver gan nedzīvi dzimušos bērnus, gan bērnus, kuri miruši līdz sestajai dzīves dienai), secināja, ka tieši noteikti perinatālā perioda stāvokļi ir viens no visbiežākajiem zīdaiņu mirstības cēloņiem – 40,8% gadījumu, tam seko iedzimtas anomālijas, traumas un zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms.