Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam slodze pieaugs

Turpinoties slimnīcu reformai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests prognozē izmaksu pieaugumu degvielas un autotransporta amortizācijas izdevumu segšanai līdz pat 30 procentiem.

Lai gan pagaidām pie lokālo slimnīcu un traumpunktu turpmākās darbības vēl strādā darba grupa, NMP dienests jau laikus brīdina, ka situācijā, ja samazināsies ārstniecības profilu skaits lokālajās slimnīcās, prognozējams NMP brigāžu nobraukuma pieaugums, kas savukārt radīs degvielas un autotransporta amortizācijas izmaksu palielināšanos.

Tomēr publiski izskanējušo informāciju, ka optimizācijas nolūkos varētu tikt likvidētas kādas no brigādēm, NMP dienests noliedz. Brigādes noteikti netiks likvidētas, Neatkarīgajai apliecina dienestā. Gluži otrādi – atsevišķās vietās ir jāveido jaunas.

Pieaug nobraukums

Ja notiek kādas pārmaiņas slimnīcu darbā, tas noteikti ietekmē ātrās palīdzības dienesta darbu, tāpēc dienesta pārstāvji piedalās Veselības ministrijas darba grupā par lokālo neatliekamās palīdzības slimnīcu nākotni.

Tomēr neatkarīgi no tā, kāds būs lēmums, savi secinājumi ir NMP dienestam, jo gadījumā, ja mainās slimnīcas darbs, piemēram, tā vairs neuzņem neatliekamos pacientus, lielāks darbs jāveic ātrajai palīdzībai. Uzsverot līdzšinējo pieredzi, NMP dienesta direktora vietniece Renāte Pupele norāda: sevišķi strauji brigāžu nobraukums palielinājās pēc 2009. gada nogalē realizētās slimnīcu reformas – teritorijās, kurās atradās reformētās slimnīcas, tas palielinājās par 15 līdz pat 70 procentiem. "Turpinoties slimnīcu reformai, mēs prognozējam izmaksu pieaugumu degvielas un autotransporta amortizācijas izdevumu segšanai dienestā līdz pat 30 procentiem," saka R. Pupele. Brigāžu nobraukums, veicot pacientu hospitalizāciju, atsevišķās teritorijās varētu pieaugt līdz pat 50 procentiem. Tas ir galvenais negatīvais aspekts, vērtējot strukturālo pārmaiņu ietekmi uz neatliekamās palīdzības nodrošināšanu.

R. Pupele min arī pozitīvu aspektu: skaidri definējot slimnīcu kapacitāti, pacientu ar NMP brigādi uzreiz nogādās ārstniecības iestādē, kas var sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību, un samazināsies atkārtotu izsaukumu skaits pacienta pārvešanai uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi. Ja uzlabosies ģimenes ārstu pieejamība laukos, izsaukumu skaits varētu samazināties.

Trīssimt kilometru

Vidēji diennaktī ir 2000 izsaukumu. R. Pupele kā piemēru min vienu diennakti dienesta darbā: svētdiena, brigāžu skaits uz līnijas – 178, pieteiktie izsaukumi – 1970, izpildītie izsaukumi – 1367 (tiek veiktas telefonkonsultācijas u. c.), nobraukums izsaukumos ir 33 529 kilometri – vidēji uz vienu izsaukumu 25 kilometri. Minimālais nobraukums uz izsaukumu ir kilometrs, maksimālais šajā dienā bijis 314 (!) kilometru. Šādu nobraukumu R. Pupele skaidro ar izsaukumiem, kur pacients bija jāpārved uz specializētu centru, piemēram, Rīgā.

NMP dienests apkopojis datus par lokālajām slimnīcām – cik pacientu hospitalizēti ar ātro palīdzību, ar kādām diagnozēm, cik bieži veikta pārvešana uz specializētu centru. Dati liecina, ka pacienti lokālajās slimnīcās tiek nogādāti ar dažādām veselības problēmām – pirmajā vietā izvirzās viena – hroniska sirds išēmiska slimība. Tāpat tiek minētas akūtas elpceļu slimības, aizkuņģa dziedzera, hipertensīvas slimības, pneimonija, dzemdības. Uz citām slimnīcām ar ātrajiem pārvesti pacienti ar miokarda infarktu, insultu, psihiskiem traucējumiem, pneimoniju, priekšlaicīgām dzemdībām, arī akūtu apendicītu, tuberkulozi, ciskas kaula lūzumu.

Nelikvidēs

NMP dienestā ir 186 brigādes, kas izvietotas 97 brigāžu punktos, lielākā daļa – ārsta palīga brigādes. 57 ir ārstu brigādes, tostarp 11 reanimācijas brigādes, no kurām četras ir operatīvās medicīnas daļas brigādes, kas nebrauc uz izsaukumiem, bet pēc slimnīcu lūguma palīdz īpaši sarežģītos gadījumos.

NMP dienests nenoliedz, ka pašlaik aktīvi izvērtē visu ātrās palīdzības brigāžu noslodzi, apsverot iespēju brigāžu skaitu novados mainīt atkarībā no diennakts laika un izsaukumu daudzuma, tomēr tas nenozīmē, ka kāda brigāde varētu tikt likvidēta, saka NMP dienesta speciāliste Ilze Bukša. Iepriekš izskanējusi informācija: lai taupītu naudu, varētu tikt likvidēta vienīgā reanimācijas brigāde Kurzemē. "Pašlaik vērtējam pilnīgi visu brigāžu darbu un noslodzi, lai uzlabotu darba efektivitāti," sacīja I. Bukša.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais