Šīs nedēļas nogalē, naktī no sestdienas, 26. marta, uz svētdienu, 27.martu, plkst. 3.00 notiks pāreja uz vasaras laiku. Mediķi norāda: pārejām uz vasaras un ziemas laiku ir gan savi plusi, gan mīnusi.
Pēc tumšā gada laika saņemot vairāk gaismas un saules, mūsu organisms būs tikai pateicīgs, tomēr jāņem vērā, ka ļoti lielai mūsu sabiedrības daļai jau tā ir miega ritma traucējumi, un šādas laika pārejas un ritma izmaiņas var jau tā drūmo ainu tikai pastiprināt.
Neiroloģe Santa Ašmane komentē: arī cilvēkiem ar veselīgu miegu pāreja uz vasaras vai ziemas laiku prasa zināmu periodu, lai pielāgotos citam ritmam, parasti tas notiek visai ātri – atkarībā no organisma īpatnībām dažu dienu līdz 2 nedēļu laikā, taču cilvēkiem ar miega ritma traucējumiem pats fakts vien, ka būs jāmaina ritms, var radīt iekšēju trauksmi un stresu.
Pārejai uz vasaras laiku pulksteņi jānoregulē par vienu stundu uz priekšu.Tas nozīmē: ja jūs parasti mostaties 7.00, tad tagad ceļoties, patiesībā ir tikai 6.00, un norises organismā vēl ir tādas, kādas tās ir tumšajā diennakts laikā – gan melatonīna izdalīšanās, gan asinsspiediens un pulsa frekvence, glikokortikoīdu, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt enerģijas substrāta – glikozes – pievadi asinīs, līmenis vēl ir zems. Jums vienkārši pietrūkst vēl vienas stundas miega. Jūs jūtaties noguris, jūsu koncentrēšanās spējas ir pazeminātas, savukārt vakarā, lai gan pulkstenis jau rāda 23.00, un parasti jūs jau gatavotos iet gulēt, jūs jūtaties možs, jo iekšējais pulkstenis rāda tikai 22.00. Vienu šīs pārmaiņas ietekmē vairāk, citu mazāk, tomēr tādu, kas pilnīgi nemaz neizjūt šo laika pāreju, nav daudz. Visvairāk to izjūt vecāki cilvēki, zīdaiņi un bērni, un protams, īpaši grūti ir tiem, kuriem jau ir miega ritma traucējumi.