Medicīnas tūrisma attīstība Latvijā, visdrīzāk, varētu ienest pozitīvas tendences Latvijas veselības aprūpes sistēmā, uzskata Veselības ministrijā (VM).
Kā pastāstīja VM Komunikāciju nodaļas vadītāja Egita Pole, VM vērtē pozitīvi veselības aprūpes iestāžu iniciatīvu veicināt veselības tūrismu, jo tas dos papildu ienākumus un palīdzēs uzturēt valsts ekonomiku.
Tāpat Pole uzsvēra, ka līdz ar papildu klientu pieplūdumu tiks uzturēta mediķu kvalifikācija, jo šobrīd daudzi mediķi, ņemot vērā to, ka samazinājies darba apjoms, vai nu pamet darbu, dodoties uz ārvalstīm, vai arī vietām viņu darba apjoms samazinājies. Taču, lai mediķis attīstītu savas spējas, viņam nepieciešams praktizēties un strādāt, skaidroja VM pārstāve.
Tai pat laikā ir svarīgi, lai medicīnas tūrisms neveicinātu tādu tendenci, ka vietējiem pacientiem jāgaida rindā pēc pakalpojuma, jo priekšroka tiek dota ārzemniekiem.
Tāpēc, lai šos jautājumus pārrunātu un risinātu, VM valsts sekretārs Armands Ploriņš drīzumā plāno tikties ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai runātu par medicīnas tūrisma attīstīšanu. Par konkrētu tikšanās laiku VM aģentūrai LETA informāciju nesniedza.
Jau ziņots, ka, kamēr valstij piederošās lielās slimnīcas par medicīnas tūrisma attīstīšanu izrāda interesi, tomēr pagaidām ir piesardzīgas, daļa privāto klīniku jau to īsteno dzīvē, bet astoņas pavisam nesen apvienojušas spēkus, lai strādātu pie kopēja mārketinga un ārvalstu pacientu piesaistes.
Taču, sazinoties ar "Veselības centru 4", kurš ir viens no jaunā projekta pārstāvjiem, neizdevās noskaidrot šī jaundibinātā uzņēmuma nosaukumu, tā atrašanās vietu vai sniegto pakalpojumu klāstu un cenas, jo "pagaidām šis projekts ir tapšanas stadijā". Taču, tiklīdz būs konkrētāka informācija, uzņēmums sola par to ziņot.
Pēdējos gados, pievilcīgo Latvijas cenu vilināti, ārvalstu pacienti jau brauca uz privātajām klīnikām Latvijā, lai te labotu zobus, veiktu kādas plānveida operācijas vai diagnostiku, taču tas biežāk notika stihiski, nevis organizēti. Arī pašas klīnikas lielu interesi neizrādīja, jo "vēl pērn bija treknie gadi, nebija iespēja fiziski apkalpot tik daudz cilvēku, bija diezgan garas rindas uz maksas pakalpojumiem", stāstījis "Veselības centra 4" direktors Māris Rēvalds. Nu vietējo maksas pacientu ir mazāk, kritusies viņu maksātspēja, tādēļ medicīnas tūrisms klīnikām tagad šķiet daudz interesantāks. Valsts klīnikām savukārt tā būtu iespēja nebūt vairs pilnībā atkarīgām no valsts naudas, ļoti samazinoties finansējumam.
Arī lielajām universitātes slimnīcām medicīnas tūrisms dotu papildu ienākumus, bet ārstiem tā būtu iespēja nezaudēt iemaņas laikā, kad valsts plānveida operācijas tikpat kā nefinansē. Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova uzsvērusi, ka klīnika "Gaiļezers" pēc būtības ir neatliekamās palīdzības klīnika un medicīnas tūrisms neatbilst tās profilam, taču šajā virzienā varētu attīstīt jomas, "kurās esam monopola stāvoklī vai līderos".