Piektā daļa vīriešu, kuri cieš no urinācijas traucējumiem vai urīna nesaturēšanas, uzskata, ka tas ir novecošanās dēļ, tāpēc nevēršas pie ārsta un spiesti sadzīvot ar šīm problēmām vieni paši, būtiski pasliktinot savas dzīves kvalitāti.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis atzīst, ka pēdējo gadu laikā par šīm problēmām vīrieši runā atklātāk, taču ne pietiekami. Joprojām sabiedrībā urīna nesaturēšana un citas vīriešu veselības problēmas ir tabu tēma. Ārsts atminas publikāciju amerikāņu laikrakstā The New York Times, kur titullapā bija ievietota nu jau bijušā Ņujorkas mēra Rūdolfa Džuljāni fotogrāfija un stāsts par to, ka pēc prostatas vēža atklāšanas pirmajā stadijā viņš atteicās kandidēt uz senatora amatu. Urologs domā, ka tas ir labs piemērs, kā sabiedrībā pazīstams cilvēks nebaidās runāt par savām veselības problēmām, turklāt, laikus vērsies pēc palīdzības, pēc ārstēšanās turpina savu politisko karjeru.
Novecoju, neko vairs nevar darīt
Latvijā situācija ir citāda, tomēr, pēc speciālistu teiktā, svarīgi būtu, ka vīrieši vismaz ar kādu parunātu par savām veselības problēmām un laikus uzmeklētu ārstu. Tiesa, pētījumu centra TNS Latvija sadarbībā ar SCA Hygiene Products veiktā aptauja rāda, ka 78% vīriešu, kuriem ir kādas urinācijas problēmas, ir vērsušies pie ārsta, un tas, pēc speciālistu vērtējuma, ir labs rādītājs. Tomēr lielākā daļa palīdzību meklējuši tikai gadu pēc tam, kad parādījušās sūdzības. Lielākā daļa vīriešu uzskata, ka problēmas ar urīnpūsli viņiem radušās palielinātas prostatas dēļ, pēc operācijas vai vienkārši tāpēc, ka sākusies novecošana. Vīrieši samierinās, jo domā, ka tā tam jābūt un pie ārsta nemaz nevēršas.
«Urinācijas traucējumi un urīna nesaturēšana nav novecošanas pazīme, bet gan viena no izplatītākajām veselības problēmām vīriešiem pēc 50 gadu vecuma,» skaidro V. Lietuvietis. «Tie var liecināt gan par prostatas palielināšanos, kas skar vidēji 50% vīriešu vecumā pēc 50 gadiem, gan par tādām nopietnām slimībām kā, piemēram, prostatas vēzis.» Vairākums vīriešu salīdzinoši ilgi sadzīvo ar slimības pirmajiem simptomiem un pie ārsta vēršas novēloti. Tā kā urologs Latvijā nav pirmās pieejamības ārsts un liela daļa pacientu sākotnēji dodas pie ģimenes ārsta, tāpēc tieši šo speciālistu loma vispārējās situācijas uzlabošanā ir ļoti būtiska.
Ietekmē darba spējas
Urīna nesaturēšana bieži ir kādas hroniskas slimības, piemēram, diabēta vai multiplās sklerozes, blakusparādība. Tā skar arī onkoloģijas slimību pacientus, cilvēkus ar mugurkaula traumām, tos, kas pārcietuši smadzeņu infarktu vai insultu. Biedrības Inko centrs pacientu konsultante Vaira Dreimane norāda: gadījumos, kad šo cilvēku veselības stāvoklis ļauj atgriezties sociālajā apritē un darba tirgū, tāda šķietami neliela problēma kā urīna nesaturēšana kļūst par galveno iemeslu, kāpēc cilvēks spiests dzīvot izolētībā.
Arī paši pacienti atzīst, ka urīnceļu simptomi ietekmē viņu ikdienas dzīvi lielākā mērā, nekā viņi to bija iedomājušies. To apliecināja 38% aptaujāto, vairākums vecumā pēc 60 gadiem. Visus vīriešus, kurus skārusi urīna nesaturēšana, vieno tas, ka šī problēma mazina viņu pašvērtējumu, sociālo aktivitāti un pārliecību par sevi. Gados jaunākiem vīriešiem būtiski faktori ir spēja saglabāt seksuālo dzīvi, turpināt darbu un attīstīt karjeru. Lielākais atbalsts problēmas pārvarēšanā 50% aptaujāto vīriešu ir dzīvesbiedre.
Saņemties, lai aizietu pie ārsta
Kā iemeslu, kāpēc vīrieši vērsās pie speciālista pēc palīdzības, puse aptaujāto vīriešu minēja to, ka slimības simptomi ietekmēja dzīves kvalitāti, un viņi baidījās, ka šādi simptomi varētu liecināt par nopietnām veselības problēmām. Attiecībā uz higiēnas līdzekļu lietojumu aptauja atklāj būtisku problēmu – tikai daļa vīriešu (gados jaunāki) izmanto speciālus urīna nesaturēšanas higiēnas līdzekļus, savukārt gados vecāki vīrieši izlīdzas ar mājās gatavotiem palīgiem (izmanto salvetes, dvieļus, papildu apakšveļu). Inko centra speciāliste atgādina, ka valsts 50% apmērā noteiktām diagnozēm apmaksā šo higiēnas līdzekļu iegādi, taču daudzi vīrieši to nezina, kā arī ne visi ģimenes ārsti izraksta atbilstošas receptes.