Plašā jauniešu smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatība izskaidrojama ar ģimenes pasīvo un vienaldzīgo attieksmi pret saviem bērniem. Liela daļa vecāku nesarunājas ar bērniem, kopā nepavada laiku un nepauž savu negatīvo attieksmi pret smēķēšanu vai dzeršanu, nereti ir pat otrādi – paši smēķē un lieto alkoholu, rādot piemēru saviem bērniem, šādi secināms pēc Rīgas domes Labklājības departamenta veiktās aptaujas datiem.
Ievērojams skaits 15–16 gadus vecu jauniešu regulāri smēķē – vismaz trešā daļa šāda vecuma skolēnu, secināts pētījumā. Tajā aptaujāti gandrīz 3000 Rīgas jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem, kuri mācās vispārizglītojošās skolās. Līdz 16 gadu vecumam pamēģinājuši smēķēt vēl vairāk jauniešu – 73% meiteņu un 71% zēnu. Labklājības departamenta Veselības pārvaldes galvenā speciāliste Inga Dreimane norāda, ka meitenes gūst "pārsvaru" attiecībā pret zēniem, jo, salīdzinot ar citu gadu aptaujām, meitenes smēķē arvien vairāk, zēni – nedaudz mazāk. Satraucoši gan ir dati, ka vidējais smēķēšanas uzsākšanas vecums ir tikai 12,5 gadi. "Tas nozīmē, ka lielai daļai jauniešu smēķēšana nav tikai eksperimentēšana, bet gan daļa no viņu dzīves," uzsver I. Dreimane. Vismaz divas trešdaļas jauniešu ir smēķējuši ūdenspīpi (pētījumā parādās jauniešu atziņa, ka "ūdenspīpe it kā esot mazāk kaitīga nekā cigaretes, taču, kā norāda speciālisti, tas neatbilst patiesībai). Tikpat daudz jauniešu lietojuši arī šņaucamo tabaku. "Tas, vai jaunietis sāks un turpinās smēķēt, atkarīgs no daudziem riska faktoriem – pirmkārt, vai viņam ir ko darīt brīvajā laikā. Otrkārt, ja smēķē vecāki vai brālis, māsa, liela varbūtība, ka arī jaunākais bērns sāks smēķēt," datus analizē I. Dreimane. Arī vecāki nevar noformulēt skaidru viedokli un pateikt bērniem, ka, pēc viņu domām, tas ir slikti smēķēt, tāpēc lietas paliek neizrunātas. Vēl ir gadījumi, kad vecāki nekritiski pieiet jautājumam, stāstot: ak, kā es smēķēju jaunībā pa kluso no vecākiem!
Vērtējot iegūtos datus par alkohola lietošanu skolēnu vidū, secināms, ka regulāri lietot alkoholu viņus neattur pat smaga piedzeršanās. Tas gan vairāk esot raksturīgs zēniem, tomēr vidēji alkoholu vairāk lieto meitenes. Kopumā 93% jauniešu līdz 16 gadu vecumam jau ir bijusi alkohola lietošanas pieredze. Apmēram 40% jauniešu alkoholu lieto vismaz reizi mēnesī, kas nozīmē – alkohola lietošana ir regulāra.
Skolēniem ir pieejamas arī nelegālās vielas, visbiežāk tā ir marihuāna. "Lai arī mēs domājam, ka bērni ir drošībā, dati rāda, ka bērni ikdienā ir ļoti tuvu organizētajai noziedzībai," saka I. Dreimane. Katrā klasē ir vismaz viens skolnieks, kurš ir lietojis marihuānu.
Veselības pārvaldes vadītāja Irēna Kondrāte norāda, ka pētījums ļauj saprast, kas notiek skolēnu vidē, konstatēt faktus un meklēt risinājumus. Jau tagad speciālisti nodarbojas ar skolēnu un vecāku izglītošanu, kā arī sākta rīcības plāna izstrāde Rīgā.
***
VIEDOKLIS
Irēna Kondrāte, Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes vadītāja:
– Cilvēks vienmēr ir centies dzīvot labāk un nereti izmantojis apreibinošās vielas. Saskaroties ar grūtībām, daļa cilvēku rīkosies, problēmu risinās, bet daļa – gaidīs palīdzību no malas. Apreibinošo vielu lietošana ir problēmu nerisināšana. Pusaudzis ir daļēji pieaudzis, daļēji vēl bērns, viņš meklē savu ceļu dzīvē, un to, kādas būs viņa attiecības ar atkarību vielām, nosaka vērtīborientācija, sociālās prasmes, ģimene.