Vīrushepatīta C pacienti bija nonākuši neapskaužamā situācijā un tādā atrodas joprojām – vidēji mēnesī pacienta līdzmaksājums par hepatīta ārstēšanu var pārsniegt 300 latu, ko atļauties var tikai retais.
Pacientam no sava maksa jāmaksā 50% no ārstēšanās izmaksām, kas gadā var sasniegt vairākus tūkstošus. Tomēr otrdienas valdības lēmums atjaunot valsts kompensāciju hepatīta C medikamentiem 75% apmērā, ko pieprasījušas pacientu organizācijas, raisījis zāļu ražotāju protestu – pēc viņu domām, šādā situācijā kompensācijas apmēri būtu jāatjauno arī citu diagnožu pacientiem, kuriem vairāk nekā pirms gada tie tika līdzīgi samazināti.
Tā kā pērnā gada nogalē Veselības ministrija (VM), vienojoties ar zāļu ražotājiem, pieņēma lēmumu, ka budžeta deficītu kompensējamo medikamentu sistēmā (budžeta konsolidācija paredzēja kompensējamo zāļu sistēmā ietaupīt 4 miljonus latu) segs ražotāji, pēc valdības otrdienas lēmuma Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija paziņojusi, ka apsver domu šo savu daļu nemaksāt.
Pacientiem ieguvums
Zāles hroniskā C hepatīta ārstēšanai kompensējamo medikamentu sarakstā tika iekļautas 2006. gadā, paredzot, ka valsts segs 75% no zāļu cenas. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, 2009. gada sākumā kompensējamo medikamentu sistēmā notika būtiskas pārmaiņas – tika likvidēta 90% kompensācija, samazinot attiecīgajām diagnozēm piemērojamo kompensāciju uz 75%, bet tām, kurām piemēroja 75% kompensāciju, tās apmērs tika samazināts uz 50%, kā rezultātā ievērojami pieauga finansiālais slogs pacientiem. Tas notika arī ar hepatīta pacientiem.
Pēc Hepatīta biedrības aprēķiniem, kopumā viena mēneša ārstēšanās kurss izmaksā ap 700 latiem, puse jāmaksā pacientam. Līdz pat šim gadam farmācijas firmas drīkstēja daļu šo zāļu izmaksu pacientam kompensēt, piemērojot atlaidi aptiekā no pacienta līdzmaksājuma daļas. Taču šogad to liedz darīt Ministru kabineta noteikumi, kas savukārt nozīmē, ka pacientam līdzmaksājums par ārstēšanos mēnesī var sasniegt pat vairāk nekā 350 latu. Hepatīta biedrības vadītāja Olita Mengote norādīja, ka citās Eiropas valstīs arī krīzes apstākļos ir rasta iespēja atbalstīt pacientus, tāpēc biedrība, aizstāvot pacientu intereses, aicina saglabāt sociālo taisnīgumu.
700 tūkstoši latu
Veselības ministrijā Neatkarīgajai skaidroja, ka uz valdību šāds lēmums virzīts pēc pacientu organizāciju iniciatīvas, kā arī atbalstu tam izteikuši infektologi, onkologi – ķīmijterapeiti un internisti. "Hepatīta C pacientiem situācija ir viskritiskākā, šis 50% maksājums pārsniedz minimālo algu, un tik liels maksājums nav nevienas citas saslimšanas pacientiem," VM viedokli pamato speciāliste Egita Pole. Atzinumā valdībai VM raksta, ka pacienta līdzmaksājums pat pārsniedz iztikas minimumu. Trūcīgajiem hepatīta pacientiem ārstēšanās izdevumus sedz no sociālā spilvena naudas. Pēc VM aprēķiniem, kompensācijas apmēra maiņai papildus valsts budžetā nepieciešami 785 200 latu, no kuriem 502 800 latu tiks segti no sociālā spilvena naudas, kas paredzēta zāļu iegādes izdevumu kompensēšanai pacientiem 100% apmērā. Pārējos vairāk nekā 200 000 latu segšot zāļu ražotāji atbilstoši šogad ieviestajai kārtībai.
Draud nemaksāt
Tieši šis punkts visvairāk saērcinājis daļu zāļu ražotāju, proti, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (AFA) paziņojusi, ka AFA biedri nesegs kompensācijas budžeta deficīta palielinājumu, no kura faktiski ieguvējs ir viens ražotājs. AFA izpilddirektors Valdis Freidenfelds Neatkarīgajai atgādina: pērn zālēm pieauga PVN likme, kas palielināja izdevumus par 1,3 miljoniem latu, kā arī konsolidācijas rezultātā budžeta izdevumi kompensējamām zālēm šim gadam tika samazināti par 4 miljoniem latu. Pērn gada beigās (skandalozais 28. decembris, kad valdība pieņēma virkni lēmumu veselības aprūpē) valdība noteica, ka ražotājiem proporcionāli tirgus daļai kompensācijas sistēmas ietvaros 2011. gadā ir jāsedz zāļu kompensācijas budžeta deficīts.
Otrkārt, ar šo lēmumu tika aizliegts segt pacientu līdzmaksājumu, tas ir, starpību starp zāļu cenu aptiekā un summu, kuru pacientam kompensē valsts. "Ar ražotājiem no Veselības ministrijas puses tika panākta vienošanās, ka tie piedalīsies kompensējamo medikamentu budžeta deficīta segšanā, ja ministrija negatavos un nepieņems lēmumus, kas palielina finansiālo slogu ražotājiem," skaidro V. Freidenfelds. Tāpēc šāds lēmums, kas palielina zāļu budžeta deficītu, ir pretrunā ar solīto, lai arī AFA nenoliedz, ka pacientu interesēs ir saņemt lielāku atbalstu no valsts. "Tomēr tagad veidojas situācija, ka konkrēts ražotājs X saņems lielāku valsts pasūtījumu, bet par budžeta deficītu maksās visi ražotāji," saka V. Freidenfelds. AFA un Patentbrīvo medikamentu ražotāju asociācija (abas apvieno ap 30 zāļu ražotāju, kas nosedz ap 90% kompensējamo medikamentu tirgus) jau brīdinājušas, ka neparakstīs līgumus ar Veselības norēķinu centru par maksājumu veikšanu, lai segtu deficītu. AFA arī aicina atjaunot kompensācijas sistēmu tādā līmenī, kā bija pirms samazinājuma, visām diagnozēm.