Bērniem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, arī šogad būs iespēja pret šo slimību vakcinēties par valsts budžeta līdzekļiem. Pēc epidemiologu aplēsēm, lai sapotētu visus bērnus Latvijā, būtu nepieciešams 28 reizes lielāks finansējums.
Veicot epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību ar ērču encefalītu 2006.–2010. gadā, Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) noteicis un Veselības ministrija atbalstījusi teritoriju sarakstu, kurās veicama valsts apmaksātā bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu. Šajā gadā tie ir 33 novadi. Bērni, kuriem ir deklarēta dzīvesvieta kādā no šīm teritorijām, ir tiesīgi saņemt valsts apmaksāto vakcināciju. LIC Infekciju slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irina Lucenko Neatkarīgajai stāsta, ka endēmiskās teritorijas tiek noteiktas, pamatojoties uz datiem par konkrētajā teritorijā reģistrētiem saslimšanas gadījumiem attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vidū iepriekšējo piecu gadu laikā, pārrēķinot uz 100 000 teritorijas iedzīvotāju. Vidējais rādītājs Latvijā ir 11,96 saslimšanas gadījumi, tomēr novados, kuros vakcinācija tiks veikta par valsts līdzekļiem, šis rādītājs ir daudz lielāks par vidējo – visaugstākā saslimstība pēdējo piecu gadu laikā reģistrēta Alsungas novadā (97,21 uz 100 000 iedzīvotāju), kam seko Pāvilosta (80,02) un Dundaga (66,54). No 33 endēmiskajām teritorijām vismazākā saslimstība reģistrēta Ķeguma novadā (22,04). Interesanti, ka būtiski atšķiras arī saslimstības rādītāji ar ērču encefalītu blakus novados, piemēram, Jaunpiebalgas novadā, kura bērni var pretendēt uz bezmaksas vakcīnām, ir salīdzinoši augsti saslimšanas rādītāji (59,61 gadījuma skaits), savukārt Vecpiebalgas novadā reģistrēti tikai 4,17 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā ir arī tādi novadi, kuros pēdējo piecu gadu laikā nav reģistrēti saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu.
Ik gadu aktualizējas jautājums, kāpēc par valsts naudu vakcinē tikai tos bērnus, kuri deklarēti endēmiskajās teritorijās, bet ne tos, kuri dzīvo citviet, bet, piemēram, vasaras pavada šajos pašos novados. Atbilde: visu bērnu vakcinācijai nepietiek naudas.
Paskaidrojot, ka jautājums par vakcinācijas izmaksām nav LIC kompetencē, epidemioloģe I. Lucenko stāsta, ka šogad plānots izmantot 30 000 vakcīnas devu, bet vakcinējamo bērnu skaits ir starp 10 000 un 20 000 atkarībā no viņu vakcinācijas statusa gada sākumā. Pēc statistikas datiem, Latvijā ir ap 365 000 bērnu vecumā no gada (vecums, no kura rekomendēta vakcinācija) līdz 17 gadiem (ieskaitot). Speciāliste norāda, ka, pēc oficiālās statistikas datiem, 2011. gada sākumā Latvijā ap 22% bērnu ir aizsargāti pret ērču encefalītu ar vakcinācijas palīdzību. "Līdz ar to vakcinācija būtu ieteicama 78 procentiem, ja gribam sasniegt 100 procentu aptveri. Tas nozīmē vakcinēt ap 285 000 bērnu jeb būtu nepieciešams 855 000 devu pamata vakcinācijai, kas ir 28,5 reizes vairāk vakcīnas devu, nekā paredzēts šogad," rēķina I. Lucenko.
Ne visi bērni, kuriem valsts bez maksas piedāvā vakcinēties, to dara. I. Lucenko saka: precīzi pateikt, cik šādu bērnu ir, nav iespējams, jo šādus datus vākt nav paredzēts, bet 2010. gadā ģimenes ārstu un bērnu iestāžu vakcinācijas plāns tika izpildīts tikai par 77 procentiem. Valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu pienākas arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, un šos bērnu vakcinēs neatkarīgi no tā, kurā novadā viņi deklarēti.