Naudu veselībai meklē izmisīgi lēni
Skaidrību par to, no kādiem līdzekļiem un kādā apjomā valsts finansēs neatliekamo medicīnisko palīdzību stacionāros gada pēdējos divos mēnešos, kuriem pašlaik naudas nav nemaz, valdība sola tikai nākamnedēļ, jo ieilgušas ir Veselības ministrijas sarunas ar Finanšu ministriju.
Tā arī nav rasta vienošanās par iespējamo finansējuma avotu.
Veselības ministrija norāda, ka savos resursos līdzekļus atrast vairs nav iespējams, administratīvais aparāts jau samazināts, tāpat veikta iekšēja līdzekļu pārdale. Tāpēc nauda būtu jāmeklē citu nozaru maciņos, ko, piemēram, veselības ministre Baiba Rozentāle pati darīt nevarot, un tas būtu Finanšu ministrijas kompetencē. Valdības pārstāvji spriež, ka nauda varētu tikt atvēlēta no budžetā ieplānotajām, bet neapgūtajām programmām, taču, kas tās varētu būt – netiek atklāts. Finanšu ministrs Einars Repše iepriekš vien norādījis, ka par visu Veselības ministrijas prasīto summu, kāda būtu nepieciešama, varot pat nesapņot.
Uzkrāti parādi
Iepriekš tie bija 47,8 miljoni latu. Tagad kopējais prasītais finansējuma apjoms jau nedaudz sarucis, jo nepilni četri miljoni neatliekamajai palīdzībai novirzīti no Zāļu valsts aģentūras ienākumiem no maksas pakalpojumiem, un kopumā līdz gada beigām nepieciešamie līdzekļi esot 43,96 miljoni latu. Šī summa gan ir aprēķināta kopā ar visiem parādiem. Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, papildus tieši novembrim un decembrim nepieciešamais finansējums neatliekamās palīdzības nodrošināšanai ir 23 miljoni latu. Kopumā naudas vajagot gandrīz divas reizes vairāk, jo jau līdz jūlijam slimnīcas līguma summu bija pārstrādājušas par 9,5 miljoniem latu, bet 1,8 miljonus latu Latvija ir parādā citām valstīm par Latvijas iedzīvotājiem tur sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat esot jāņem vērā, ka slimnīcas kvotas pārsniegušas arī jūlijā un augustā. Lai iedzīvotājiem neatliekamā palīdzība būtu pieejama vajadzīgajā apjomā, jau augustā slimnīcām papildus tika piešķirti 4 miljoni, ko pārdalīja no ambulatorajiem pakalpojumiem paredzētās, bet neiztērētās naudas. Taču, lai neatliekamo palīdzību stacionāros varētu nodrošināt arī septembrī un oktobrī, ar Finanšu ministrijas atļauju tika tērēta novembra un decembra nauda.
Akūto ieplānot nevar
Salīdzinoši lielā finansējuma nepieciešamību Veselības ministrija pamato ar augstajām izmaksām, kas saistītas ar neatliekamās palīdzības sniegšanu. Saskaņā ar ministrijas informāciju viens neatliekamās medicīniskās palīdzības pacients valstij izmaksā vidēji 443 latus. Pērn reģionālajās slimnīcās neatliekamā palīdzība sniegta 199 840 cilvēkiem, taču ar šogad paredzēto naudu pietiktu tikai 139 908 cilvēkiem. Tas ir par gandrīz 98 tūkstošiem pacientu mazāk. Taču neatliekamā palīdzība nav plānveida aprūpe, kur pacientu skaitu varētu ierobežot un ārstēšanu atlikt uz vēlāku laiku.
Lai arī skaidrības par papildu finansējuma avotiem vēl nav, slimnīcām apsolīts, ka tā būs. Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka iepriekš Neatkarīgajai norādīja, ka uz šo solījumu arī paļaujas. Turklāt, tā kā valsts ar ārstniecības iestādēm par sniegtajiem pakalpojumiem norēķinās par iepriekšējo mēnesi, valdībai patiesībā esot pietiekami daudz laika, lai naudu atrastu, jo par novembri būs jāsamaksā decembrī.
Gatavojas protestēt
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gan jau paudusi gatavību plaša mēroga protesta akcijai, ja finansējums novembrim un decembrim netiks rasts. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris informēja, ka par akcijas norisi LVSADA lems padomes sēdē, kura notiks 20. oktobrī, taču jau tagad arodbiedrība esot uzsākusi konsultācijas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Slimnīcu biedrību un pašvaldībām par protesta akcijas laiku un veidu.