Veselības inspekcija sākusi saņemt arvien vairāk iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri piefiksējuši, ka aptiekās nopirktā medikamenta cena pārsniedz maksimāli pieļaujamo cenu, kāda norādīta Zāļu valsts aģentūras (ZVA) mājas lapā.
Tomēr, kā Neatkarīgā noskaidroja inspekcijā, ne vienmēr aptiekas ir vainīgas, un, izrādās, aptiekās zāļu cena drīkst būt lielāka nekā tas konkrētajā brīdī norādīts internetā kā «maksimāli pieļaujamā cena».
ZVA aicina iedzīvotājus izmantot zāļu cenu pārbaudes formu, kas palīdzēs iegādāties lētākos medikamentus no tirgū esošajiem analogiem. Ja pēc zāļu iegādes ir bažas par neatbilstošu zāļu cenu, iedzīvotāji tiek aicināti pārbaudīt cenu meklēšanas formā un par tās neatbilstību ziņot aģentūrai vai Veselības inspekcijai (VI).
Rīdziniece Biruta Neatkarīgajai pastāstīja, ka aptiekā iegādājusies medikamentu Rosuvacard, kas maksājis 10,48 latus. Intereses pēc kundze pārbaudījusi, cik medikaments maksā citā aptiekā – bijis nedaudz lētāks, un viņa nolēmusi izpētīt, kāda ir medikamenta maksimāli pieļaujamā cena. Šā medikamenta (atbilstoša iepakojuma un stipruma) maksimālā cena, kuru tas nedrīkstētu pārkāpt aptiekās, ir 8,81 lats.
VI Neatkarīgajai apstiprina, ka iedzīvotāji sākuši daudz aktīvāk interesēties par zāļu cenu un iesniegt sūdzību, atklājot, ka zāles tiek pārdotas dārgāk, nekā tas norādīts internetā. Tomēr, izrādās, ne vienmēr aptieka, pat ja medikamenta cena aģentūras mājas lapā un reālajā dzīvē atšķiras par diviem latiem, ir rīkojusies nelikumīgi. Pārbaude par zāļu cenu ilgst vidēji mēnesi.
VI speciāliste Ieva Raboviča stāsta: katrs gadījums, kad zāļu cena aptiekā pārsniedz maksimāli noteikto zāļu cenu, kas tiek uzrādīta ZVA tīmekļa vietnē, jāvērtē atsevišķi. Vairumā gadījumu tiek konstatēts, ka zāļu cenu pārsnieguši zāļu vairumtirgotāji, neievērojot noteikumos par zāļu cenu veidošanas principiem noteiktās prasības. Šajos gadījumos VI uzsāk administratīvo lietvedību saistībā ar zāļu vairumtirgotājiem, bet pacientam ir tiesības vērsties pie vairumtirgotāja zaudējumu kompensācijai.
Tomēr vienlaikus tiek konstatēti arī gadījumi, kad zāļu cena aptiekā par vairākiem latiem pārsniedz publicēto maksimāli pieļaujamo, bet pēc VI veiktajām kontrolēm konstatēts, ka aptiekā no pacienta pieprasītā zāļu cena ir bijusi likumīga, norāda I. Raboviča. Zāļu ražotājs deklarē zāļu cenu konkrētā laika posmā, piemēram, zāļu ražotājs janvārī kādām konkrētām zālēm deklarē cenu pieci lati. ZVA sistēmā pēc mēneša tiek aprēķināta maksimāli pieļaujamā aptiekas cena, ar ko var iepazīties katrs iedzīvotājs un salīdzināt ar medikamenta cenu aptiekā. Bet, ja ražotājs nākamajā mēnesī ZVA šīm pašām zālēm deklarē cenu divi lati, pamatojoties uz ražotāja deklarēto cenu, pēc mēneša atkal ZVA sistēmā tiek aprēķināta maksimāli pieļaujamā aptiekas cena. Jāņem vērā apstāklis, ka zāļu tirgū, kurā zāles līdz pacientam nonāk caur trīs izplatīšanas ķēdes locekļiem (ražotājs – vairumtirgotājs – aptieka), ir ļoti īss laiks, lai varētu realizēt iepriekšējā mēnesī iepirkto. Līdz ar to tirgū var atrasties medikaments ar iepriekš deklarētu cenu un tas var būt dārgāks.