PVO: jāstiprina ģimenes ārsti un HIV profilakse

Pasaules veselības organizācija (PVO) vizītē Latvijā vērtēja veselības aprūpes sistēmas reformu, kā arī HIV izplatības ierobežošanas programmas izpildi.

PVO eksperts Naidžels Edvards trīs dienu vizītes laikā tikās ar veselības ministru Juri Bārzdiņu, Veselības ministrijas speciālistiem, kā arī piedalījās kārtējā slimnīcu un traumpunktu darba izvērtējumu darba grupas sēdē Dobelē un iepazinās ar lokālo slimnīcu darbību. Eksperts apliecinājis, ka Veselības ministrijas uzsāktā politika primārās aprūpes atbalstam un kapacitātes stiprināšanai ir pareiza, vienlaikus uzsverot, ka ģimenes ārsts ir tas speciālists, kura galvenais uzdevums ir savu pacientu vadīt veselības aprūpes sistēmā, lai pacients saņemtu savlaicīgu un tieši viņam nepieciešamu un atbilstošu ārstēšanu. «Jo labāku un savlaicīgāku ārstēšanu pacients saņems tieši primārajā aprūpē, jo mazāka būs nepieciešamība ilgstošai ārstēšanai slimnīcās,» norādījis N. Edvards, kas ir arī Lielbritānijas Slimnīcu apvienības vadītājs. Pēc eksperta domām, slimnīcu sektorā viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tieši sniedzamās aprūpes kvalitātes jautājums, tāpēc katrai ārstniecības iestādei jābūt pārliecinātai, ka šo kvalitāti var sniegt.

Trīs dienu vizītē Latvijā viesojās arī PVO un ANO Narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja (UNODC) eksperti, kas regulāri vērtē valsts sasniegumus cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) izplatītas ierobežošanai. Eksperti nu secinājuši, ka Latvijai būtiski jāstiprina profilakses darbs, lai ierobežotu HIV izplatību, un jāuzlabo koordinācija starp visām sabiedrības veselības struktūrvienībām. Izvērtējot HIV izplatības ierobežošanas programmas 2009.–2013. gadam izpildi, eksperti atzinīgi novērtē, ka Latvijā ir iespējams saņemt HIV specifisko ārstēšanu arī reģionos (iepriekš to varēja saņemt vien Rīgā, Latvijas Infektoloģijas centrā), kas uzlabo ārstēšanas pieejamību. Tomēr būtu jāuzlabo visu iespējamo pacientu apzināšana un iesaistīšana ārstēšanas procesā, kur lielu atbalstu varētu sniegt nevalstiskās organizācijas.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais