Pagājušajā gadā visvairāk ceļotāji Latvijā atgriezās ar akūtām zarnu infekcijām un vīrusu zarnu infekcijām, taču reģistrēti arī saslimšanas gadījumi ar tādām eksotiskām slimībām kā Denges drudzis un malārija, nra.lv uzzināja Latvijas Infektoloģijas centrā.
Pēdējos gados Latvijā pieaudzis infekcijas slimību skaits, ko Latvijas iedzīvotāji ir ieguvuši atrodoties ārzemēs. 2009. gadā reģistrēti 87, bet 2010. gadā 51 saslimšanas gadījums ar infekcijas slimībām, kas iegūtas atrodoties ārpus Latvijas.
2010.gadā visvairāk ceļotāji Latvijā atgriezās ar akūtām zarnu infekcijām (12) un vīrusu zarnu infekcijām (11). Saslimšanas ar zarnu infekcijām reģistrētas iedzīvotājiem, kas apmeklējuši Ēģipti (10), Krievijas Federāciju (6) un Āfrikas valstis (3).
Bez zarnu infekcijām pagājušajā gadā tika reģistrēti 7 Denges drudža gadījumi (2009. – 1), saslimšana reģistrēta iedzīvotājiem, kas atgriezušies no Indonēzijas, Taizemes un Indijas, un arī 5 malārijas gadījumi (2009.-6) iedzīvotājiem, kas bija apmeklējuši Āfrikas valstis un Indiju. Abas šīs slimības pārnēsā odi.
Odu un ērču izplatīto slimību profilakses nolūkā jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos no kontakta ar minētajiem pārnēsātājiem. Dodoties uz valstīm, kur var inficēties ar malāriju, ceļotājiem jālieto ķīmijprofilakse. Neviens no 2010. gadā saslimušajiem ar malāriju ķīmijprofilakses preparātus nebija lietojis.
Lai mājās atgrieztos bez negaidītiem „suvenīriem”, pirms ceļojuma mediķi iesaka konsultēties Latvijas Infektoloģijas centra Tropu un ceļotāju slimību kabinetā (Linezera ielā 3, Rīgā, tālrunis iepriekšējam pierakstam 67014560), kur speciālisti sniegs visu nepieciešamo informāciju par veicamajiem piesardzības pasākumiem, kas jāveic dodoties uz konkrētu valsti.
Lai izvairītos no iespējamas inficēšanās ar akūtām zarnu infekcijām, Latvijas Infektoloģijas centra epidemiologi ceļotājiem, atrodoties ārvalstīs, iesaka ievērot nespecifiskās profilakses pasākumus.
Lietot drošus pārtikas produktus, dzērienus un dzeramo ūdeni. Pārtikas, dzeramā ūdens un dzērienu drošība ir galvenokārt atkarīga no vietējiem higiēnas standartiem, kas tiek izmantoti to sagatavošanā. Valstīs, kurās ir zemi sanitārās higiēnas standarti un neattīstīta infrastruktūra pārtikas, dzērienu un dzeramā ūdens kontroles jomā, pastāv augsts risks saslimt ar infekcijas slimībām. Šajās valstīs ceļotājiem būtu jāievēro piesardzības pasākumi attiecībā uz jebkāda veida pārtiku un dzērieniem, tostarp tiem, kas tiek pasniegti augstas klases viesnīcās un restorānos, lai samazinātu jebkādu risku saslimt ar infekcijām. Lielāks risks saslimt ir vietās, kurās ir slikti higiēnas apstākļi.
Nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas nav šim mērķim paredzētas vai, ja ir šaubas par ūdens kvalitāti.
Ievērot personīgo higiēnu un rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā.